Dienas ziņas

Bērnus satrauc skolas sākums

Dienas ziņas

Nodeva par mājdzīvnieku turēšanu ir, kontroles nav

Igaunijā neizdodas ievēlēt jaunu valsts prezidentu

Igaunijas parlaments vēl neievēlē nākamo valsts prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Igaunijas valdošās koalīcijas izvirzītais valsts prezidenta amata kandidāts, Nacionālā muzeja direktors Alars Kariss balsojumā parlamentā pirmdien, 30. augustā, aizklātās vēlēšanās neguva nepieciešamo vairākumu – vismaz 68 balsis – ievēlēšanai valsts pirmās personas amatā.

ĪSUMĀ:

  • Vienīgais kandidāts negūst vismaz 2/3 parlamenta deputātu atbalstu.
  • Līdz ar to Igaunijas prezidenta vēlēšanās būs nepieciešama otrā kārta.
  • Tai kandidātus parlamentā pārstāvētās partijas var izvirzīt līdz otrdienas rītam.
  • Sagaidāms, ka valdošā koalīcija prezidenta amatam atkārtoti izvirzīs Karisu.
  • Maz ticams, ka pārējām partijām izdosies vienoties par vēl kādu kandidātu.
  • Ja nākamais prezidents otrajā kārtā netiks ievēlēts, jau otrdien sekos trešā kārta.
  • Politologs Martins Melders domā, ka arī nākamajās kārtās prezidentu neievēlēs.
  • Ja prezidents netiks ievēlēts arī trešajā kārtā, tiks sasaukta elektoru kolēģija.

Igaunijas parlaments vēl neievēlē nākamo valsts prezidentu
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

No kopumā 79 deputātiem, kas piedalījās balsojumā, par Karisu prezidenta amatā balsoja 63 deputāti, bet 16 vēlēšanu urnā iemeta tukšu aploksni. Igaunijas parlamentā ir kopumā 101 deputāts.

Gadījumā, ja neviens kandidāts arī otrajā kārtā otrdien, 31. augustā, nespēs iegūt parlamentā nepieciešamo vairākumu, uzreiz otrdien sekos trešā kārta, vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls "ERR.ee".

Ja arī trešajā kārtā neizdosies ievēlēt nākamo Igaunijas prezidentu, tiks sasaukta elektoru kolēģija, kurā ir parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji un kurā kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puse kolēģijas locekļu balsu. Kandidātu var izvirzīt 21 parlamenta deputāts vai 21 elektoru kolēģijas loceklis. Katrs deputāts vai kolēģijas loceklis ar savu parakstu drīkst atbalstīt tikai viena kandidāta izvirzīšanu.

Aptauja: Ko iedzīvotāji domā par prezidenta amata kandidātu Alaru Karisu
00:00 / 01:59
Lejuplādēt

Kariss bija vienīgais Centrālās vēlēšanu komisija reģistrētais prezidenta amata kandidāts. Līdzšinējā prezidente Kersti Kaljulaida, kuras amata termiņš beigsies 10. oktobrī, šomēnes pauda gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, taču viņai nebija pietiekams parlamentā pārstāvēto partiju atbalsts. Tomēr nesen veiktā aptaujā igauņi kā vēlamāko kandidāti atzinuši tieši Kaljulaidu. 

Kaljulaidas kandidatūrai iebildusi koalīcijā esošā Centra partija, kuras līderis Jiri Ratass vadīja iepriekšējo valdību koalīcijā ar tēvzemiešiem un nacionālistiski noskaņoto populistisko EKRE. Kaljulaida nevairījās kritizēt šo valdību, tādēļ partijas iebilst, ka viņa nav pietiekami neitrāla iekšpolitikā.

Kariss – pilnībā koalīcijas kandidāts

Jau pirms šīs dienas balsojuma bija zināms, ka trešā lielākā Rīgikogu frakcija – Igaunijas Konservatīvā tautas partija – par Karisu nebalsos. Savukārt Sociāldemokrātiskās partijas un konservatīvās partijas "Tēvzeme" deputāti varēja balsot brīvi. Tas daudzos iedvesa pārliecību, ka Kariss sasniegs 68 balsu slieksni, taču tā nenotika.

Politologs Martins Melders sacīja, ka viņu nepārsteidz pirmā balsojuma iznākums.

"Valdīja neziņa par gala rezultātu, bet man bija pārliecība, ka prezidentu neievēlēs šodien, jo nepietika balsu no opozīcijas partijām.

Ja atskatās, kā notika kandidāta izvirzīšanas process, tad nepārsteidz, ka opozīcija neatbalstīja šo kandidātu, jo viņš pilnībā bija koalīcijas kandidāts.

Valdības partijas vienojās par viņa kandidatūru un nostādīja opozīcijas partijas fakta priekšā: šis ir mūsu kandidāts, lūdzu, balsojiet par viņu. Protams, ja tas notiek šādi, tad opozīcijas partijām nav vēlmes atbalstīt šo kandidātu, jo tām vispār nebija nekāda ietekme uz kandidāta izraudzīšanās procesu,” sacīja Melders.

Laikraksta "Postimees" žurnālists Meinards Pulks pirms balsojuma atzina, ka Igaunijas parlamenta balsojuma rezultāts par jauna valsts prezidenta ievēlēšanu ir ļoti grūti prognozējams. Pie varas esošajiem reformistiem un centristiem parlamentā kopā ir 59 balsis, taču prezidenta ievēlēšanai vajadzīgas divu trešdaļu deputātu jeb 68 balsis.

Laikraksta "Postimees" žurnālists Meinards Pulks
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

“Balsojums būs patiešām ļoti tuvs, jo nepieciešamas 68 balsis, lai prezidents tiktu ievēlēts. Un Kariss, visticamāk, iegūs plus mīnus 68 balsis. Viņam jau ir nodrošinātas 58 balsis no koalīcijas, bet vēl desmit ir nepieciešamas no opozīcijas partijām "Tēvzemes" vai Sociāldemokrātiskās partijas. Bet viņi nav noteikuši savu pozīciju šajā balsojumā, tādēļ ir grūti paredzēt, kā viņi balsos.

Atšķirība starp Kaljulaidu un Karisu ir tāda, ka Kaljulaida ir polarizēta, bet Kariss ir apolitisks un neitrāls, tādēļ arī igauņu attieksme pret viņu ir neitrāla.

Pie Karisa plusiem var minēt tieši to, ka viņš ir neitrāls, tajā pašā laikā viņam nav pieredzes politikā, kas ir mīnuss," sacīja Pulks.

Valdošā  koalīcija atkārtoti virzīs Karisu

Igaunijas prezidenta vēlēšanu kārtība nosaka, ka ir jānotiek balsojuma otrajai kārtai. Parlamenta deputāti balsojumu sāks otrdien plkst.12, bet pirms tam no plkst. 8 līdz 10 parlamenta frakcijas varēs izvirzīt savus prezidenta amata kandidātus. Dalībai vēlēšanās apstiprinās tos pretendentus, kurus būs izvirzījis vismaz 21 Rīgikogu deputāts.

Sagaidāms, ka valdošā koalīcija atkārtoti izvirzīs Karisu, kurš pēc neievēlēšanas pirmajā kārtā neizstājās no turpmākās cīņas. Maz ticams, ka pārējām partijām izdosies vienoties par vēl kādu kandidātu.

"Protams, cerējām, ka šodien prezidents tiks ievēlēts, taču tas nenotika. Ir vēl divas balsošanas kārtas parlamentā, un ceram, ka tajās izdosies. Koalīcija deputāti nobalsoja, taču sagaidām, ka atbalstu izrādīs arī opozīcijas deputāti," sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Politologs Melders domā, ka arī otrajā un tai sekojošajā trešajā balsošanas kārtā prezidentu neievēlēs.

"Ir iespēja izvirzīt jaunus kandidātus, bet, es nedomāju, ka tas notiks. Premjerministre Kaja Kallas ir paziņojusi, ka valdošās koalīcijas kandidāts joprojām būs Kariss. Visticamāk, ka rīt abās balsošanas kārtās mēs redzēsim līdzīgu ainu kā šodien. Iespējams, ka Kariss iegūs vēl dažas balsis, bet ticamākais iznākums būs tāds, ka pašreizējais kandidāts neiegūs nepieciešamo balsu daudzumu un process nonāks līdz elektoru kolēģijai."

Ja parlamenta locekļi neizraudzīsies nākamo Igaunijas prezidentu, tad Rīgikogu priekšsēdētājam Jiri Ratasam būs jāsasauc elektoru kolēģija. To veido 107 pašvaldību vadītāji un 101 parlamenta deputāts. Elektoru kolēģijas balsojumā kandidātam ir nepieciešams iegūt tikai 50% balsu, lai kļūtu par prezidentu.

Pirmdien pie parlamenta notika mītiņš ar desmitiem cilvēku dalību, pieprasot mainīt sistēmu uz tautas vēlētu prezidentu. Mītiņu organizēja opozīcijā esošā partija EKRE.

KONTEKSTS:

63 gadus vecais Kariss ir absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes biologs. Iepriekš bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, Tartu Universitātes rektors, bet no 2013. līdz 2018. gadam – Igaunijas valsts kontrolieris. Igaunijas Nacionālā muzeja direktors viņš ir kopš 2018. gada.

Līdzšinējā prezidente Kaljulaida Igaunijas prezidenta amatā tika ievēlēta 2016. gada oktobrī kā parlamentā pārstāvēto partiju kompromisa kandidāte.

Līdzšinējā prezidente Kersi Kaljulaida nav nominēta, kaut paudusi, ka būtu gatava pretendēt uz vēl vienu termiņu. Viņas kandidatūrai iebildusi koalīcijā esošā Centra partija, kuras līderis Jiri Ratass vadīja iepriekšējo valdību koalīcijā ar tēvzemiešiem un nacionālistiski noskaņoto populistisko EKRE. Kaljulaida nevairījās kritizēt šo valdību, tādēļ partijas iebilst, ka viņa nav pietiekami neitrāla iekšpolitikā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti