Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

«bet bet» - jauns video, dziesmu grāmata un jubilejas koncerts Rīgā

Rīta Panorāma

Eiropas dienvidos turpinās plaši mežu ugunsgrēki

Kaljulaida atkārtoti kandidēs uz Igaunija prezidenta amatu

Kaljulaida pauž gatavību balotēties Igaunijas prezidenta amatam uz otro pilnvaru termiņu

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida izteikusi gatavību balotēties šim amatam uz otro piecu gadu pilnvaru termiņu, solot iestāties "gan par vājākajiem sabiedrības locekļiem, gan par līdztiesību un brīvībām".

Prezidenta vēlēšanas Igaunijā paredzētas 30.augustā, bet pagaidām valdošajām partijām nav izdevies vienoties par oficiālu kandidātu, kurš varētu cerēt uz nepieciešamā deputātu skaita atbalstu.

Kā Kaljulaida izteikusies intervijā laikrakstam "Postimees", paziņodama par šo lēmumu, viņa "savā ziņā dod stingru pamatu turpmākajām diskusijām".

"Tādējādi visi zinās, ka gadījumā, ja pārējie centieni un meklējumi izrādīsies neauglīgi, es savai tautai neteikšu "nē"," viņa piebildusi.

Igaunijas politikas eksperti iepriekš Latvijas Radio izteica šaubas, vai Kaljulaidai izdosies iegūt pietiekamu atbalstu, lai paliktu prezidentes amatā uz otro termiņu.

Igaunijā prezidentu ievēl parlaments, kurā ir 101 deputāts, un ievēlēšanai kandidātam ir nepieciešams iegūt vismaz divas trešdaļas balsu. Ja neviens kandidāts nespēj iegūt nepieciešamo vairākumu, tiek sasaukta elektoru kolēģija, kurā ir Rīgikogu deputāti un pašvaldību pārstāvji un kurā kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puse kolēģijas locekļu balsu.

Kandidātu var izvirzīt 21 parlamenta deputāts vai 21 elektoru kolēģijas loceklis. Katrs deputāts vai kolēģijas loceklis ar savu parakstu drīkst atbalstīt tikai viena kandidāta izvirzīšanu.

Kā izteikusies Kaljulaida, par Igaunijas vēlēšanu sistēmas vājo vietu var uzskatīt apstākli, ka nominācija tiek atstāta uz pēdējo brīdi, un tas, viņasprāt, būtu jāmaina. Viņa paudusi bažas arī par zemo pašvaldību pārstāvības līmeni elektoru kolēģijā.

Igaunijas prezidenta amatā Kaljulaida tika ievēlēta 2016.gada oktobrī kā parlamentā pārstāvēto partiju kompromisa kandidāte, bet pirms tam prezidentu nevarēja ievēlēt nedz parlaments augustā, nedz elektoru kolēģija septembrī, jo neviens no kandidātiem nespēja iegūt ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt