Statistikas gadagrāmatā publicētie dati liecina, ka valsts pensijas saņēmēju skaits gada sākumā sasniedza 409 260 cilvēkus, kas bija par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vislielākais pensionāru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā reģistrēts Austrumviru, Jegevas un Pelvas apriņķos, kur tas pārsniedza 40%.
Pensionēšanās vecums 2012.gadā Igaunijā netika mainīts, un pensionāru skaitu varētu būt ietekmējusi sabiedrības novecošanās un pensionēšanās vecumu sasniegušo cilvēku skaits, kā arī pensionāru mirstības izmaiņas. Apmēram trīs ceturtdaļas no visiem pensionāriem jeb 297 413 cilvēki gada sākumā Igaunijā saņēma vecuma pensiju.
Otra lielākā pensiju saņēmēju grupa bija cilvēki, kas to saņem darbnespējas dēļ. Tādu bija 23% no kopējā pensijas saņēmēju skaita, kas bija par 4,6% vairāk nekā 2012.gada 1.janvārī. Statistiķi darbnespējas pensijas saņēmēju skaita pieaugumu saistīja ar ekonomikas lejupslīdes, bezdarba un sociālo problēmu ietekmi.
Izdienas pensijas saņēmēju skaits pieauga par 57%. Ievērojamais pieaugums saistāms ar to, ka 2013.gadā policijas pensijas saņēmēji pirmo reizi tika ieskaitīti pie izdienas pensijas saņēmējiem. Arī valsts pensijas saņēmēju skaits Igaunijā šogad 1.janvārī bija lielāks nekā pērn, bet invaliditātes pensijas saņēmēju skaits pieauga par 3% un tādi cilvēki veidoja 10,7% no visiem Igaunijas iedzīvotājiem.
2012.gada laikā Igaunijā nedaudz pieaudzis pensijas apmērs. Vidējā pensija pērn Igaunijā bija 276,6 eiro (194,4 lati) mēnesī, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2011.gadā. Vidējā vecuma pensija palielinājās par 2,6% - līdz 312,9 eiro (220 latiem) mēnesī. Vidējās pensijas pieaugumu veicināja ekonomikas izaugsme un indeksācija ar koeficientu 1,044.
Izdevumi pensiju izmaksai gada izteiksmē pieauguši galvenokārt saistībā ar demogrāfisko situāciju, kā arī ekonomiskās krīzes ietekmē. Pērn valsts pensijās Igaunijā tika izmaksāti 1,36 miljardi eiro (956 miljoni latu), veidojot 21% no visiem valsts budžeta izdevumiem.
