Horvātijas valdības pacietības mērs kļuva pilns jau mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad galvenā bēgļu plūsma no Ungārijas ir sākusi doties pāri šīs valsts teritorijai. Vairums cilvēku Horvātiju izmanto tikai tranzītam, lai caur Slovēniju vai Ungāriju nokļūtu tālāk Rietumeiropā. Tomēr noteikumi paredz, ka cilvēki uz robežas būtu vismaz jāreģistrē un jādod viņiem iespēja pieteikties patvēruma meklētāja statusam.
Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāre Nataša Berto atgādināja, ka “Horvātijai ir saistoši kopējie Eiropas patvēruma meklētāju uzņemšanas un Šengenas zonas noteikumi”.
Tie skaidri nosaka, ka ikviens cilvēks, kurš ierodas Eiropas Savienībā, ir jāreģistrē, jānoņem viņa pirkstu nospiedumi un jādod iespēja lūgt patvērumu.
“Tādēļ iekšējā cilvēku pārvietošanās bez reģistrācijas neatbilst Dublinas līgumam un citiem noteikumiem. Protams, ja cilvēki nevēlas pieteikties patvērumam, pastāv arī iespēja liegt viņiem iekļūšanu valstī,” uzsvēra EK pārstāve.
Bet Horvātijas varas iestādes nav spējīgas efektīvi reģistrēt visus iebraucējus. Turklāt daudzi to nemaz nevēlas, jo uzskata to par šķērsli ceļā uz Vāciju, Austriju vai Skandināvijas valstīm. Tādēļ Zagreba ir paziņojusi, ka vienkārši ļaus bēgļiem doties pāri savai teritorijai tālāk uz ziemeļiem. Tika organizēti arī vilcieni un autobusi, lai no robežas ar Serbiju nogādātu cilvēkus pie robežas ar Ungāriju un Slovēniju.
Pēc vairāk nekā 17 000 cilvēku ierašanās Horvātijā divu dienu laikā Zagreba sāka ar autobusiem vest imigrantus uz Ungāriju, tur viņi nogādāti uz diviem reģistrācijas punktiem tuvu Austrijas robežai. Budapešta noliedz, ka būtu šīs darbības saskaņojusi ar Horvātiju, un arī Austrija noliedz sadarbību ar Budapeštu.
Šis apjukums vissmagāk ietekmē patvēruma meklētājus. Pēc viņu vārdiem, tiem pamīšus tiek solīts ceļojums uz Slovēniju, Ungāriju vai Austriju. Daudzi pārbraucienos tiek šķirti no savām ģimenēm, un neviens nav drošs, kur galu galā nonāks. Ņemot vērā pastiprināto kontroli un haotisku varas iestāžu rīcību, arvien vairāk patvēruma meklētāju sāk izvairīties no transporta maršrutiem un, lai šķērsotu robežu, pārvietojas pa krūmiem un laukiem.
Savukārt Ungārijas un Austrijas valstu politiķi paziņoja, ka Horvātija esot pārkāpusi starptautiskās konvencijas un Eiropas likumus, nereģistrējot bēgļus pie sevis. Daļa no cilvēkiem, kas tika ar vilcieniem nogādāti pie Ungārijas robežas, tālāk aizvesti ar autobusiem pie robežas ar Austriju. Tas savukārt ir saniknojis Austriju, kuras varas iestādes apgalvo, ka šāds solis ar viņiem neesot bijis saskaņots.
Slovēnijas policija ir izmantojusi asaru gāzi pret bēgļu grupu, kas bija sapulcējusies pie robežas un mēģināja iekļūt valstī.
Horvātija ir jaunākā Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tā nav Šengenas zonas sastāvā. Tādēļ uz tās robežas ar pārējām Eiropas valstīm joprojām pastāv robežkontrole.
Tomēr Brisele apzinās, ka bēgļus nevar atstāt arī Serbijā un Maķedonijā, ko viņi šķērso ceļā no Grieķijas. Tādēļ kaimiņattiecību politikas komisārs Johanness Hāns piektdien vēlu vakarā Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē vēlreiz solīja Eiropas finansiālo atbalstu reģionam.
“Nedz Serbijai, nedz jūsu valstij nebūtu jākļūst par stāvvietu Eiropas iesprostotajiem bēgļiem. Tas neatbilst mūsu izpratnei par cilvēka cieņu, ja runājam par bēgļiem. Un tas neatbilst arī mūsu izpratnei par solidaritāti, ja runājam par jūsu valsti un arī citām reģiona valstīm,” uzsvēra Hāns.
Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministri otrdien plāno pulcēties Briselē, lai lemtu par Eiropas Komisijas priekšlikumu izvietot 120 000 bēgļu dažādās valstīs. Savukārt trešdien par plašākiem risinājumiem runās jau valstu līderi.
Jau ziņots, ka bēgļu pieplūdums no kara un citu problēmu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm turpina radīt dažādas problēmas un nesaskaņas Eiropā - Francija var atjaunot robežkontroli, pirmkārt uz robežas ar Itāliju. Tikmēr Rumānijas Ārlietu ministrija izsaukusi uz pārrunām Ungārijas vēstnieku, lai paustu bažas par lēmumu būvēt žogu gar abu valstu robežu.
Pēdējos mēnešos Eiropu ir pārsteigusi bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām, - aizvien vairāk cilvēku no karu pārņemtajām Tuvo Austrumu valstīm cenšas iekļūt Eiropā. Vācija vien rēķinās, ka tā šogad saņems miljonu patvēruma meklētāju pieteikumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm papildus uzņemt 120 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām ES valstīm.
