Lietuvas prezidente uzskata, ka pašlaik viena valsts mīda kājām starptautiskās tiesības un pārējai pasaulei nekautrējas demonstrēt slimīgas imperiālas ambīcijas. Tāpēc Eiropai nevajadzētu baidīties reaģēt pārāk stingri.
„Kad mēs sarunās Briselē par to spriedām, varēja just lielu atšķirību vērtējumos un viedokļos. Acīmredzot, ir atšķirīga izpratne par notiekošo. Lielākoties starp valstīm, kuras ir vairāk austrumos un tām, kas ir rietumos. Daudziem rietumos, šķiet, ir grūti noticēt, ka mūsdienās tiešām var būt tāda situācija, ka viena valsts pēkšņi neievēro un pārkāpj ne vien starptautiskos likumus, bet arī divu valstu savstarpējās vienošanās,” saka Gribauskaite.
„Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju „nezaudēt savu seju” un atstātu zināmu „atkāpšanās stratēģiju”. Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat vairs nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja. Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju,” kritiska ir Lietuvas prezidente.
Jau ziņots, ka Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
