Grībauskaite īpašā preses konferencē pirmdien pusdienlaikā paziņoja, ka piedalīsies 11.maijā paredzētajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās, piebilstot, ka kandidēt uz otro pilnvaru termiņu ir viņas „pienākums”. Līdz šim viņa izvairīgi atbildēja, vai to darīs.
Aptaujas liecina, ka Grībauskaite uzvarēs, bet vairs ne tik pārliecinoši kā 2009.gadā. Toreiz viņa pieteica savu kandidatūru pēc vairāku gadu pavadīšanas Eiropas Savienības finanšu un budžeta komisāres amatā, un viņai bija izdevies izvairīties no iekšpolitiskiem skandāliem.
Grībauskaite uzvarēja jau pirmajā kārtā, iegūstot 69% balsu. Aptaujas liecina, ka šoreiz viņai neizdosies uzreiz iegūt vismaz pusi balsu, kas nozīmēs cīņu otrajā kārtā. Pirmajā kārtā viņa varētu iegūt 40% balsu. Starp gaidāmajiem Grībauskaites konkurentiem ir viņas bijušais padomnieks Linas Balsis, Viļņas mērs Arturas Zuokas, bet valdošā sociāldemokrātu partija amatam gatavojas virzīt pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu, kādreizējo Lietuvas finanšu ministru Zigmantu Balčīti.
Grībauskaites uzvaru prognozē arī Lietuvas politikas analītiķis Arturs Račs. Viņš arī norāda, ka viņas lēmums piedalīties vēlēšanās bija sagaidāms. Par to liecina Grībauskaites pēdējā laika sociālās kampaņas, piemēram, aicinot iedzīvotājus sūtīt savus interesantākos stāstus attiecībā uz Lietuvas neatkarības dienu.
Račs pieļauj, ka Grībuskaite vilcinājās ar paziņojumu par kandidēšanu, jo iespējams gaidīja kādas ziņas no Eiropas Komisijas. „Vismaz medijos viņa dažkārt tikusi uzskatīta par iespējamu kandidāti uz Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vai Eiropas Komisijas prezidenta amatu,” norādīja analītiķis.
Otrs iemesls, viņaprāt, var būt tas, ka „faktiski viņa jau bija uzsākusi priekšvēlēšanu kampaņu, un ir ļoti noderīgi rīkot kampaņu, neesot tās dalībniekam”. „Viņa sāka kampaņu, būdama prezidente, un šajā gadījumā neviens nevar teikt, ka viņa izmantoja valsts naudu vai resursus savai kampaņai. Tādējādi, nepaziņojot par savu dalību vēlēšanās, cik ilgi vien iespējams, ir viņas gadījumā labākais veids, kā rīkot priekšvēlēšanu kampaņu,” pauda Račs.
Račas norāda, ka pārsteigumus prezidenta vēlēšanās varētu būt bijis iespējams sagaidīt no savulaik impīčmenta ceļā no amata atceltā prezidenta Rolanda Paksa. Tomēr Seims nesen svītroja no darba kārtības balsojumu par pretrunīgi vērtētajiem papildinājumiem konstitūcijā, kas viņam to ļautu darīt, tādēļ Pakss vēlēšanās nepiedalīsies.
