Ģeopolitisku iemeslu dēļ Ziemassvētkus Ukrainā svinēs gan decembrī, gan janvārī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Datumu, kad svinēt Kristus dzimšanu, nosaka ne vien reliģiskas tradīcijas, bet arī politika. Tieši ģeopolitisko iemeslu dēļ šogad Ukrainā pirmo reizi Ziemassvētkus svinēs decembrī. Pasaulē  vairāk nekā divi miljardi cilvēku Ziemassvētkus svin 25. decembrī. Divas nedēļas vēlāk, 7. janvārī, arī būs Ziemassvētki pareizticīgajiem.

Ukraina, kuras iedzīvotāju vairākums ir pareizticīgie, līdz šim Kristus piedzimšanu svinēja 7. janvārī. Taču šogad pirmo reizi ukraiņiem būs oficiāli divi Ziemassvētki – ne tikai pareizticīgo, bet arī Rietumu baznīcas. Novembrī absolūts Augstākās Radas deputātu vairākums nobalsoja, ka turpmāk 25. decembris būs valsts brīvdiena kā vairumam pasaules kristiešu.

"Šis ir vēsturisks lēmums," paziņoja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs, uzsverot, ka

tas ļaušot valstij distancēties no Krievijas, kura 2014. gadā anektēja Krimu un atbalsta separātistus Ukrainas austrumos.

Ukraina ir viena no reliģiozākajām valstīm Eiropā. Valstī ir apmēram 36 tūkstoši draudžu, un reliģiskie procesi Ukrainā ir politizēti.

Krievijas agresijas Krimā un Ukrainas austrumos dēļ īpaši uzvirmoja nesaskaņas starp Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgo baznīcu un Kijevas patriarhātu. Kijevas patriarhs Filarets nosodīja Krimas okupāciju, paziņojot, ka Krievijas līderi un viņu līdzgaitnieki ir pārkāpuši Dieva baušļus.

Kijevas patriarhāts atbalsta valsts ciešāku integrāciju Eiropā un vienmēr ir baudījis Ukrainas augstākās politiskās vadības atbalstu. Pieņemot 25. decembri par svētku dienu, Ukraina seko citu pareizticīgo valstu piemēram. Moldovā, Baltkrievijā, Albānijā arī ir divas valsts brīvdienas: 25. decembrī un 7. janvārī.

Vairākkārt arī Latvijā atsevišķas partijas rosinājušas pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus janvārī noteikt par brīvdienu, taču parlaments to vienmēr ir noraidījis. Kā atzīst vēstures pētnieki, runa jau nav tikai par brīvdienas statusu, bet gan par Latvijas ģeopolitisko piederību un identitāti – vai piederam Rietumu vai Austrumu civilizācijai.

Mūsdienās Latvijas pareizticīgā baznīca atrodas Krievijas pareizticīgās baznīcas ietekmīgā Maskavas patriarhāta pakļautībā, un vairums Latvijas pareizticīgo ievēro Krievijas tradīciju Ziemassvētkus svinēt janvārī. Bet vēl pirms Otrā pasaules kara, 1934.–1940.gadā, kad Latvijas pareizticīgā baznīca bija Konstantinopoles patriarhāta paspārnē, arī pareizticīgie Ziemassvētkus svinēja reizē ar katoļiem un luterāņiem – 25.decembrī.

Vērts pieminēt – kaut gan Ziemassvētkus 7. janvārī dēvē par pareizticīgo Ziemassvētkiem, tomēr apmēram 56% pareizticīgo kristiešu šos svētkus svētī 25. decembrī kopā ar lielāko daļu pasaules kristiešu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti