Makrons ar šādu ierosinājumu nāca klajā pēc sarunām ar Irākas centrālās valdības premjerministru Haideru al Abadi, kurš darba vizīte bija ieradies Parīzē. Tajā abu valstu pārstāvji apsprieda jautājumus, sākot no Francijas atbalsta karā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" līdz Irākas tautsaimniecības atjaunošanai.
Makrons pauda, ka Francija un citas valstis ir nobažījušās par iespējamu konfliktu Irākas iekšienē laikā, kad Irākas valdība un kurdu kaujinieki cīnās pret “Daīš” jeb “Islāma valsti”.
Makrons uzsvēra, ka dialogs ir vienīgais ceļš, lai atrisinātu attiecību pasliktināšanos starp abām pusēm.
Viņš piebilda, ka Francija atbalsta Irākas stabilitāti un teritoriālo integritāti, bet tajā pašā laikā iestājas arī par kurdu tiesībām uz pašnoteikšanos.
Francijas prezidents aicināja situāciju risināt ar nacionālo izlīgumu un ietverošu pārvaldību, kas ņemtu vērā arī kurdus, ar kuriem Francijai ir ciešas saites.
Arī Irākas centrālās valdības premjerministrs Haiders al Abadi pēc tikšanās pauda, ka nevēlas bruņotu konfliktu ar savas valsts kurdiem, norādot, ka varai tomēr ir jāpaliek centrālās valdības rokās.
Atbildot uz pagājušajā mēnesī notikušo referendumu, Irākas valdība likusi pārtraukt gaisa satiksmi ar Irākas Kurdistānu. Turklāt ekonomiskajā un loģistiskajā blokādē iesaistījusies arī kaimiņos esošā Turcija un Irāna.
“Mēs cienām savu pilsoņu vēlmes, toskait arī mūsu kurdu pilsoņu vēlmes. Taču mums jāstrādā kopā kā vienai valstij,” sacīja al Abadi.
“Mūs vieno interese aizstāvēties, un federālajai valdībai ir jāturpina vadīt valsti, kā tas paredzēts konstitūcijā, turklāt jābūt klātesošai konflikta zonās. Es aicinu kurdu pašaizsardzības vienības turpināt strādāt kopā ar mums, tāpat kā mēs to darījām cīņā ar “Daīš”. Aicinu viņus būt plecu pie pleca ar Irākas nacionālajiem spēkiem un pakļauties nacionālo bruņoto spēku pavēlēm, lai garantētu visu mūsu pilsoņu drošību un sāktu atjaunot kara nopostītās teritorijas,” pauda al Abadi.
Irākas premjerministrs arī apstiprināja, ka Irākas armija ir atkarojusi vēl vienu “Islāma valsts” pārņemtu pilsētu – valsts ziemeļos esošo Havīdžu. Līdz ar šīs pilsētas atbrīvošanu Irākas ziemeļu daļā džihādisti kontrolē tikai dažus nomaļus rajonus, kā arī daļu no pierobežas zonas ar Sīriju.
Tomēr Kurdistāna autonomā reģiona līderis noraidījis pārmetumus, ka līdz ar referendumu un šī apgabala centieniem nākotnē kļūt par valsti varētu tikt ietekmēta stabilitāte visā reģionā vai mazināt viņu cīņassparu pret džihādistu grupējumiem.
Bažas par referendumu paudušas arī ASV un citas rietumvalstis, kā arī Irāna un Turcija, kas nevēlas separātisku noskaņojumu uzliesmošanu savu kurdu vidū.
Kurdu neatkarības referendums Irākas valsts ziemeļos notika 25. septembrī un tajā 92,7% iedzīvotāji, kuri piedalījās balsojumā, atbalstīja līdera Masuda Barzani iniciatīvu. Lai arī referendums nav juridiski saistošs, bet vairāk bija īstenots kā aptauja, lai noskaidrotu Irākas ziemeļos dzīvojošo kurdu nostāju - tas veicinājis Irākas centrālās valdības un apkārtējo kaimiņvalstu pretreakciju, piem., noturot militārās mācības gar robežu ar Kurdistānas autonomo reģionu, gan uz brīdi referenduma dienā slēdzot robežu ar to.
