Laika apstākļiem kļūstot aukstākiem, situācija pie robežām vēršas arvien dramatiskāka. ES jau īstenojusi četrus samitus, kas veltīti bēgļu krīzei, taču pagaidām neviens no izvirzītajiem mērķiem nav īstenojies.
ES un Balkānu valstu līderus kopā saucis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, kā arī Vācijas kanclere Angela Merkele, ņemot vērā, ka tieši Vācija ir bēgļu galvenais gala mērķis un valstī būtiski pieaug sabiedrības pretestība.
Briselē ieradīsies Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Maķedonijas, Rumānijas, Serbijas un Slovēnijas valstu vadītāji.
Šīs patlaban ir bēgļu krīzes visvairāk skartās ES zemes. Tās patvēruma lūdzēji no Turcijas sasniedz pa sauszemi, un pie to durvīm ik dienu klauvē tūkstošiem cilvēku. Nelielā Slovēnija aizvadītajās dienās vien saņēmusi vairāk nekā 50 000 patvēruma lūdzēju.
Situācija kļūst arvien dramatiskāka, tā kā arī iestājas auksts laiks un bēgļu ilgstoša uzturēšanās pie robežām, teltīs vai pagaidu nometnēs kļūst arvien nepanesamāka. Cilvēki ir spiesti dienām atrasties aukstumā un slapjumā.
Lielākoties sīrieši, afgāņi un irākieši uz Eiropu dodas no Turcijas, izmantojot tā saucamo Balkānu ceļu. Taču kopš savas robežas pilnībā slēgusi Ungārija, cilvēki drūzmējas pie Horvātijas un Slovēnijas vārtiem, lai tālāk ceļotu uz Vāciju vai Skandināvijas zemēm.
Vācija jau paziņojusi, ka šogad uzņems vismaz 800 000 cilvēku, taču sabiedrība to uztver ar dalītām jūtām. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vismaz 47% iedzīvotāju uzskata, ka kanclere Merkele nerīkojas pareizi.
Tādēļ, kā iepriekš norādījuši Merkeles pārstāvji, Vācija ir ļoti ieinteresēta, lai šajā samitā vienotos par ātriem pasākumiem Eiropas ārējo robežu stiprināšanai, dodot priekšroku kara bēgļiem, bet atvairītu ekonomiskos migrantus.
Vairākās tikšanās reizēs iepriekš Eiropas valstu līderi ir piekrituši pārvietot bēgļus, bet līdz šim tas sokas lēni. Saskaņā ar atbildīgo dienestu datiem, no Itālijas uz citām valstīm pārceļojuši vien 80 cilvēku, lai gan tā uzņēmusi vismaz 160 000, bet no bēgļu pārpludinātās Grieķijas – neviens.
Slovēnijas prezidents Boruts Pahors sacījis, ka svētdienas, 25.oktobra, sanāksmi varēs uzskatīt par izdevušos tad, ja līderi panāks vienošanos par stingrākām kontrolēm uz robežām. EK gatavojas valstīm piedāvāt 16 punktu plānu.
Līderu sanāksme sāksies vēlākā pēcpusdienā un tās ilgums nav paredzams.
Jau ziņots, ka Bulgārija, Rumānija un Serbija sestdien solīja meklēt visas Eiropas mēroga risinājumu migrantu krīzei, tomēr brīdināja, ka slēgs savas robežas, ja ES atteiksies uzņemt jaunus migrantus.
