Cik daudziem no jums pēdējā laikā gadījies, ka kapitāli salūst vien dažus gadus veca veļasmašīna vai ledusskapis? Nav noslēpums, ka sadzīves elektrotehnika šodien kalpo īsāku laiku nekā agrāk. Vācijas Vides aģentūras pasūtīts pētījums liecina, ka laikā no 2004. līdz 2013. gadam vairāk nekā dubultojiess tādu elektropreču īpatsvars, kuru mūžs aprāvies pirmo piecu gadu laikā.
Iemesli ir dažādi – netrūkst ražotāju, kuriem preces cena ir svarīgāka par ilgmūžību; ierīces kļūst sarežģītākas un tajās ir vairāk detaļu, kam saplīst; tirgū arvien biežāk ienāk jauni modeļi, un pircēji alkst tos izmēģināt.
Taču tam ir sava cena: apetīte pēc arvien jaunām iekārtām vai grūtības tās salabot vairo piesārņojumu, kas rodas gan elektropreču ražošanā, gan augošajos elektronisko atkritumu kalnos, norāda biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs, vides zinātnieks Jānis Brizga.
„Elektroierīcēs ir daudz videi bīstamu vielu, kas, nonākot vidē, var radīt būtisku piesārņojumu. Tāpēc elektroierīces nedrīkst mest parastajos atkritumos, tās ir jānodod bīstamajos atkritumos. Pagarinot šo produktu mūža ilgumu, mēs varam būtiski samazināt savu ietekmi uz vidi.
Tas ilgtermiņā būtu labi gan no resursu saglabāšanas, gan piesārņojuma samazināšanas viedokļa,” uzsver Brizga.
Viens solis šajā virzienā drīzumā tiks sperts. Kā vēsta juridisko ziņu vietne „Lexology”, Eiropas Komisijas konsultatīvā padome ekodizaina un energoefektivitātes marķējuma jautājumos, kurā darbojas visu dalībvalstu pārstāvji, ir apstiprinājusi melnrakstu regulai, kas veicinātu iespējas labot dažādas saldējamās ierīces ne pie paša ražotāja, bet citos servisos.
Darbs notiek arī pie līdzīgām regulām attiecībā uz veļas un trauku mazgājamām mašīnām.
Šādu soli apsveikusi arī Eiropas vides nozares jumta organizācija – Eiropas Vides birojs. Tajā darbojas arī Brizgas vadītā biedrība „Zaļā brīvība”.
„Šīs ekodizaina prasības Eiropā visu laiku tiek uzlabotas, un tagad šis jaunais solis ir attiecībā uz ledusskapjiem, veļasmašīnām un citām sadzīves tehnikas vienībām – nodrošināt to, lai dažādās detaļas, kas tajās tiek izmantotas, vairs netiktu salodētas, salīmētas un citādi savienotas kopā tā, ka tās pēc tam ir grūti nomainīt. Un arī lai šīs rezerves daļas būtu pieejamas,” skaidro Brizga.
Tas nozīmē, ka ierīces būtu jāvar salabot arī ārpus autorizētajiem servisiem, tomēr, lai garantētu salaboto preču drošību, rezerves daļas un remonta pamācības būs pieejamas tikai profesionāļiem.
Tiesa, regulējums pagaidām attieksies tikai uz tā saukto „balto sadzīves tehniku”, bet ne uz datoriem vai telefoniem.
Tas ir kompromisa variants, secina Natālija Cudečka-Puriņa, kura Vides ministrijā vada Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļu:
„Protams, mēs kā patērētāji gribētu, lai visas preces kalpo ilgāk, bet, no otras puses, ir arī kaut kādas modes tendences un tehnoloģiskā attīstība, tāpēc es pieņemu, ka tas ir kompromisa variants. Ir labi, ka šis darbs ir iesākts, un šīs acīmredzot ir iekārtas, kas primāri ir nepieciešamas ilgākai lietošanai.
Bet ļoti iespējams, ka diskusiju rezultātā turpmāk tas klāsts paplašināsies.”
Kā norāda Jānis Brizga no „Zaļās brīvības”, sarunas par vajadzību pagarināt produktu mūža ilgumu Eiropā nemaz nav tik senas. Vēl pirms dažiem gadiem lielākais fokuss bija uz ierīču energoefektivitāti, un tikai tagad varas līmenī esam nonākuši līdz apjausmai, ka ar to vien nepietiek.
