Ziņas par ASV Nacionālās drošības pārvaldes programmu PRISM, kas ļauj sekot līdzi cilvēku darbībām internetā, atklātībā nonāca jūnijā, bet par tās apmēriem ziņu ir maz. Eiropas Parlaments savu izmeklēšanu par to nolēmis sākt ar žurnālistu izjautāšanu, kuri līdzējuši šīm ziņām nonākt atklātībā. Lielākā intriga - videokonference ar pirmo Snoudena dokumentu publicētāju, britu laikraksta „The Guardian” žurnālistu Glenu Grīnvaldu - gan izpalika.
Snoudena vietā runāja „The Guardian” galvenais redaktors Alans Rasbridžers: „Vecos laikos spiegošanu īstenoja valsts pret valsti konkrētā, mērķētā veidā. Pēdējos 10-15 gados tas pārvērties par valstu un korporāciju sadarbību, ko mēs pamazām sākam apjaust, pateicoties Snoudena nopludinātajiem dokumentiem. Notiek masveida datu ievākšana - visi, kas lieto digitālas ierīces, ir pakļauti novērošanai. Es uzskatu, ka tas nedrīkst notikt bez sabiedrības piekrišanas, bet lai to dotu, tai jābūt informētai.”
„The Guardian” redaktors uzsvēra, ka spiegošanas tehnoloģijas apdraud arī žurnālistiku, jo viegli var aizvest pie žurnālistu avotiem, ko tiem ir tiesības neatklāt.
ASV apgalvo, ka novērošanas programmas domātas, lai identificētu iespējamos teroristus. Amerikāņu žurnālists un datordrošības pētnieks Džeikobs Apelbaums gan uzskata, ka spiegošana notiek krietni plašākā mērogā: „Šie dokumenti skaidri apliecina, ka teroristi kā spiegošanas programmu mērķis ir tikai izņēmums. No 30 lietām tikai kādā vienā ir runa par teroristu. Tas rada lielas bažas. Šie cilvēki nav formāli apsūdzēti ne par ko, bet uz viņiem jau tiek mesta aizdomu ēna. Lielumlielā daļa no cilvēkiem, kurus izspiego, vispār nav teroristi. Vienīgā cerība, kas mums atliek, ir datu šifrēšana. Mēs nevaram apturēt spiegošanu, bet varam mazināt tās vērtību.”
Snoudena nopludinātie materiāli par ASV spiegošanu Eiropas institūcijās un pilsoņu saziņā raisījuši lielu sašutumu ES un uzkarsējuši diskusijas par datu aizsardzību. Arī pirmajā komitejas sēdē, uzklausot žurnālistus, parlamentāriešiem jautājumu bija tik daudz, ka uzaicinātajiem pat pietrūka laika uz tiem atbildēt. Vai līdz ar aizbildinājumiem par teroristu meklēšanu tik apjomīgai spiegošanai ir arī citi iemesli? Vai savu pilsoņu izspiegošana ir katras valdības ikdiena, un cik viegli šie dati var nonākt neīstajās rokās?
Atbilžu meklēšanai uz šiem un citiem jautājumiem Eiropas Parlamenta komitejai doti četri mēneši, kuru laikā plānotas tikšanās arī ar ES un ASV institūciju pārstāvjiem. Pēc tam secinājumus apkopos ziņojumā, ko nākamā gada sākumā prezentēs parlamentam. Tikmēr ES amatpersonas jau paziņojušas, ka centīsies paātrināt sarunas par striktākiem datu aizsardzības noteikumiem visā ES.
