Spilgts piemērs ir 43 gadus vecās Žozefīnes redzētais. Sieviete, kura baidās atklāt savu uzvārdu, jo bažījas, ka pati var kļūt par vardarbības upuri, stāsta, ka devusies uz mājām no darba un redzējusi pūlim sitam divus vīriešus. Kad viņa pietuvojusies notikuma vietai, parādījušās liesmas. Pūlis abus vīriešus apvainoja zādzībā. Par sodu ļaudis patvaļīgi piesprieda viņiem nāves sodu sadedzinot.
AFP norāda, ka šis ir viens piemērs, kas raksturo izmisušo un tāpēc vardarbīgo Venecuēlas sabiedrību. Krīze ir kļuvusi jau tik smaga, ka arī pārtikas vairs nepietiek.
Tādējādi, ja kāds kaut ko nozog no pārtikas veikala, tad aculiecinieki un veikala īpašnieks „WhatsApp” tīklā ziņo par notikušo uz kaimiņu kvartāliem un rajoniem. Tādā veidā informācija par zagli izplatās, un viņš galu galā tiek noķerts. „Mums sevi ir jāaizsargā tāpēc, ka šeit nav pietiekami daudz policijas patruļu,” paskaidro kāda rajona neoficiālais līderis Viljams Kolinss. Viņš gan uzsver, ka viņa vadītās grupas zagļus ķer, nevis nogalina.
Venecuēlas policija atzīst, ka tai nav pietiekami daudz policistu, kas spētu nodrošināt kārtību. Ja ANO rekomendē uz 1000 iedzīvotājiem četrus policistus, tad mums ir divi, saka Polisukras pašvaldības policijas priekšnieks Manuels Fureloss.
Taču noziedzības līmenis Venecuēlā ir augsts. Pērn valstī reģistrētas 17 778 slepkavības, kas ir 58 nogalinātie uz 100 000 cilvēkiem. Venecuēlas vardarbības centrs gan lēš, ka slepkavību skaits ir vēl lielāks – 90 nogalinātie uz 100 000. Tas ir vairāk nekā 10 reizes lielāks rādītājs nekā vidēji pasaulē.
Situāciju vēl ļaunāku padara pārslogotās tiesas, kas nespēj izskatīt visas krimināllietas.
Tādējādi, kā atzīst AFP aptaujātie psihologi, cilvēki vienkārši netic, ka valsts un tās institūcijas spēs viņus pasargāt. Tas ir pavēris durvis linča tiesām jeb pašu iedzīvotāju mēģinājumiem nodrošināt kārtību.
