Eiropas Parlamentā aicina rīkoties un sniegt palīdzību Venecuēlai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Venecuēlā padziļinās politiskā un ekonomiskā krīze, opozīcijai cenšoties panākt valsts prezidenta Nikolasa Maduro atstādināšanu. Šajā situācijā arī Eiropas Savienība (ES) ir aicinājusi sniegt Venecuēlai gan politisku, gan arī praktisku atbalstu, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārvarēt grūtos apstākļus. Lai arī atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti aicina neiejaukties Venecuēlas iekšējās lietās, citi norāda, ka šoreiz nav jautājums par ideoloģiskiem vai politiskiem jautājumiem.

Pagājušajā gadā finansiālajās grūtībās nonākušās Venecuēlas ekonomika samazinājās par 5,7%, bet inflācija sasniedza vienu no pasaulē augstākajiem līmeņiem – 180%. Ar valdību nesaistīti ekonomisti aprēķinājuši, ka reālie inflācijas apmēri ir pat vairākas reizes augstāki. Valstī katastrofāli trūkst ikdienai nepieciešamo preču un pārtikas, bet ierobežotā finansējuma dēļ un policistu skaita samazināšanās dēļ valstī arvien izplatītāka kļūst vardarbība un bieži vien pret zagļiem vēršas pat linča tiesas.

Šī gada janvāra vidū Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro izdeva rīkojumu par ārkārtas ekonomiskajām pilnvarām, kas ļauj prezidentam pārņemt privātos uzņēmumus, lai nodrošinātu pašu nepieciešamāko preču piegāde mājsaimniecībām. Kopš janvāra šādas pilnvaras ir pagarinātas jau divreiz un kārtējais šāds dokuments tika parakstīts pagājušajā piektdienā. Kā paziņojis Venecuēlas opozīcijas līderis un Venecuēlas Nacionālās asamblejas spīkers Henrijs Ramoss, šāda prezidenta rīcība ir pretkonstitucionāla un tikai veicina nelikumīgu īpašumu atsavināšanu. Pats prezidents Maduro ir paziņojis, ka šādas ārkārtas pilnvaras būs spēkā visu šo gadu un, visticamāk, arī nākamgad.

Pagājušajā nedēļā situācija krīzes pārņemtajā Venecuēlā tika apspriesta arī Eiropas Parlamenta debatēs. Kā norādījusi Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, par spīti bagātajiem dabas un cilvēkresursiem situācija Venecuēlā kļūst arvien nopietnāka, aicinot sniegt šai valstij arī Eiropas Savienības palīdzību.

"Eiropas Savienība atrodas ģeogrāfiski tālu no Venecuēlas, bet ne politiski. Mēs neesam attāls novērotājs. Tieši pretēji – simtiem tūkstošiem venecuēliešu ir arī Eiropas pases. Daudzi Eiropas uzņēmumi ir investējuši valstī, radot darba vietas un izaugsmi – lai arī viņiem klājas grūti, viņi joprojām tur strādā. Mēs esam ieinteresēti, lai saspīlējums nepārlītu arī uz citām kaimiņvalstīm, piemēram, Kolumbiju, kas atkopjas pēc ilga un sāpīga konflikta un kurai nav vajadzīga destabilizēta valsts pie tās robežām," sacīja Mogerīni.

Kā norādījusi Federika Mogerīni, daudziem venecuēliešiem nav pieejama pārtika un medicīnas aprūpe, piebilstot, ka krīzi izbeigt ir iespējams tikai ar visu politisko institūciju ciešāku sadarbību. Augstā pārstāve arī īpaši uzsvērusi, ka Eiropas Savienība negatavojas iejaukties Venecuēlas iekšējās lietās, taču Eiropas pienākums ir piedāvāt nepieciešamo palīdzību un draudzīgu roku, kuru, cerams, Venecuēla neatraidīs.

Lai arī vairāki no parlamenta deputātiem norāda, ka vissvarīgākā šajā situācijā būtu tieši politiska palīdzība, nedrīkst aizmirst arī par iedzīvotāju pamatvajadzībām. Uz to norādījis spāņu deputāts no Eiropas tautas partiju grupas Estebans Gonzalezs Pons:

"Šodien mēs šeit prasām kaut ko vairāk: bez brīvības un politisko ieslodzīto atbrīvošanas mēs prasām arī maizi un medikamentus. Katoļu baznīcai Venecuēlā pat nav atļauts iedzīvotājiem izdalīt pārtiku. Mēs esam uz sociālās krīzes robežas, un mums ir jādara viss iespējamais, lai no tās izvairītos. Venecuēla tuvojas pretī katastrofai, un mūsu rokās ir to novērst."

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka sociālā krīze Venecuēlā var atstāt daudz smagākas sekas uz visu sabiedrību, nekā politiskās nesaskaņas starp Venecuēlas prezidentu Maduro un parlamentu kontrolējošo opozīciju. Taču sagaidāms, ka politiskais saspīlējums valstī tikai turpināsies, opozīcijai cenšoties ierosināt Nikolasa Maduro atstādināšanas procedūru.

Lai ierosinātu referendumu par prezidenta atstādināšanu, ir nepieciešams savākt vismaz 20% iedzīvotāju jeb gandrīz četrus miljonus parakstu. Taču, ja arī šo skaitli izdotos savākt, referendumā par Maduro atstādināšanu ir jānobalso tikpat vai vairāk vēlētajiem, nekā 2013.gadā, kad Maduro tika ievēlēts, un tie ir jau gandrīz 7,6 miljoni balsu. Pats prezidents paziņojis, ka centieni atstādināt viņu no amata ir mēģinājums sarīkot valsts apvērsumu, tāpēc viņš ir gatavs darīt visu iespējamo, lai amatā paliktu. Arī nedēļas nogalē Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā notika pret prezidentu vērstas protesta demonstrācijas, taču tās mēģināja apstādināt policijas spēki, liekot lietā gan asaru gāzi, gan gumijas lodes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti