Aizvadītās nedēļas notikušajās debatēs Tallinā Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess tikās ar dažādu profesiju pārstāvjiem un studentiem, lai runātu par pašreizējo Eiropas situāciju un nākotni.
Timmermanss norāda, ka Eiropas perspektīvai ļoti nozīmīgi ir pieņemt un respektēt tās dažādību - valstu, etnisko un reliģiju atšķirības. "Eiropu veido dažādas nācijas. Diemžēl starp tām redzama savstarpēja neuzticība, tas var nodarīt lielu kaitējumu mūsu nākotnei," tā Eiropas Komisijas viceprezidents, norādot, ka nav nekas tāds, ko saliedēta Eiropas sabiedrība nevarētu sasniegt.
"Laikā, kad esam zaudējuši ticību nākotnei, es vēlētos uzteikt Baltijas valstis kā piemēru prezentēt sabiedrībai to, kā ir iespējams mainīt pasauli, ja vien to vēlamies. Salīdzinot to, kā šeit bija pirms divdesmit gadiem un kā ir šodien, cilvēki var tikt iedrošināti un iedvesmoti. Baltijas valstis veido vienas no saliedētākajām un izglītotākajām paaudzēm Eiropas vēsturē, tādējādi jums ir liels potenciāls," atzīst Frans Timmermanss.
Par Igaunijas augsto attīstību liecina valsts sistēmas strukturizēšana digitālā vidē, saka Timmermanss, turpinot - digitālās sabiedrības tiek balstītas uz drošības un uzticības pamata. 2007.gadā Igaunija kļuva par pirmo pasaules valsti, kas vēlētājiem piedāvāja iespēju piedalīties parlamenta vēlēšanās tiešsaistē. Igaunijas valdība izmanto digitālo vidi, lai nodrošinātu efektīvāku valsts pārvaldes darbu, uzglabātu valsts mēroga policijas uzskaites datus un valsts veselības aprūpes dokumentāciju, kā arī augsti attīstītas ir nodokļu deklarāciju, uzņēmumu reģistrācijas sistēmas un e-parakstu pielietojuma iespējas.
"Es uzskatu, ka Igaunija varētu rādīt piemēru daudzām Eiropas valstīm. Ja interneta komunikācijas gadsimtā viss tiek pareizi organizēts, nav jābaidās par datu drošību. Jūs virziet sabiedrību tur, kur veselības aprūpe un ekonomika ir labi organizēta un kur korupcija var tikt apturēta. Šis ir mans šodienas vēstījums," pauž Eiropas Komisijas viceprezidents. "Palīdziet Eiropas sabiedrībai saprast to, kas Igaunijā pieņemts par pašsaprotamu - digitālais tirgus mums garantē labāku dzīvi," pauž Frans Timmermanss.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess piebilst, ka, ja viss tiek darīts pareizi, tad sabiedrības dati digitālajā pasaulē ir vairāk aizsargāti, nekā tad, kad viss tika dokumentēts papīra formā. Prezidents piebilst, ka ir svarīgi nodrošināt to, ka dati netiek izmantoti ļaunprātīgi, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību šim solim uz modernizāciju. Šajā attīstībā Igaunija ieguldījusi lielus līdzekļus tās kiberdrošības infastruktūrā, panākot savas valsts izaugsmi.
Eiropas Komisijas viceprezidents debašu izskaņā piemin, ka kopumā ir optimistiski noskaņots par Eiropas nākotni, jo saskatot milzīgu spēku tās sabiedrībā. "Svarīgākais, ko mēs kā sabiedrība nedrīkstam zaudēt, ir spēja pieņemt jaunus izaicinājumus," saka Timmermanss. "Mūsu lielākais potenciāls ir mūsu izglītotās jaunās paaudzes rokās - viņu vēlme un spēja organizēt un apvienoties var pavērt ceļu uz dižu nākotni globālā kontekstā," viņš norāda. Eiropas Komisijas viceprezidents uzsver, ka tieši digitāli vienotajā tirgus sfērā Igaunijai būtu jārāda piemērs paveiktajā un jāvirza pārējā daļa Eiropas.
Prezidents Tomass Hendriks Ilvess publiskā pasākuma noslēgumā aicināja cilvēkus novērtēt to, kādos apstākļos dzīvojam. "Neuztveriet savu valsti, neatkarību un brīvību par pašsaprotamu. Neuztveriet Eiropas Savienību par pašsaprotamu. Ja mēs skatāmies uz to, kas šodien notiek Ukrainā, mēs redzam autonomijas klaju neievērošanu, tāpēc neuzskatiet Eiropu par pašsaprotamu," noslēdzot 3.februāra debates Tallinā, aicināja Igaunijas prezidents.
Debatēs tika skarti arī jautājumi par Eiropas drošību, tās politiskajiem lēmumiem, kā arī Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Franss Timmermanss ir Nīderlandes izcelsmes politiķis, kurš no 2014.gada novembra pilda pirmā priekšsēdētāja vietnieka uzdevumus Žana Kloda Junkera vadītajā Eiropas Komisijā. Timmermana pārziņā ir pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību hartas jautājumi.
