Mediji ziņoja, ka Spānijas slimnīcā, kurā miruši divi Āfrikā ar Ebolas vīrusi inficējušies cilvēki, ar nāvējošo vīrusu saslimusi medmāsa. Tāpat Spānijas tiesa izdevusi rīkojumu iemidzināt ar Ebolas vīrusu inficētas medmāsas suni, jo pastāv iespēja, ka dzīvnieki var pārnēsāt šo nāvējošo slimību.
Septembra sākumā Ebolas vīruss Eiropā tiek atzīts par maz ticamu
Eiropā visvairāk apdraudēti ir tie cilvēki, kuri aprūpē Ebolas vīrusa pacientus, kā arī aprūpētāju tuvinieki. Lai gan tiek norādīts, ka šādi gadījumi būs, vienlaikus tiek atgādināts, ka Rietumeiropa ir visspēcīgāk aprīkotā pasaules daļa, lai spētu cīnīties ar vīrusa tālāku izplatību.
Vēl septembra sākumā diskusijā ar Eiropas Parlamenta Vides un sabiedrības veselības komitejas deputātiem Tonio Borgs sacīja, ka ES ir jābūt gatavai palīdzēt.
„ES ir „morāls pienākums” palīdzēt valstīm, kuras skāris Ebolas uzliesmojums. Jo aktīvāk mēs centīsimies to apturēt, jo lielākas būs izredzes, ka slimība nesasniegs Eiropu. Risks, ka slimība varētu izplatīties Eiropā, saglabājas zems,” teica Borgs.
Diskusijas dalībnieki piekrita, ka jāsniedz lielāks atbalsts epidēmijas skartajām valstīm, taču bažījās par budžeta ierobežojumiem. Tika norādīts, ka ES ir sagatavojusies, taču nedrīkst zaudēt modrību. Par to, ka nepieciešams palīdzēt vīrusa skartajām valstīm Āfrikā norādīja arī EP deputāts Pīters Līse, jo „pretējā gadījumā mūs sagaida nopietna katastrofa”. Šādu virzienu atbalstīja arī citi diskusijas dalībnieki, taču tika jautāts, kā ES atradīs nepieciešamo finansējumu.
Uz šīm bažām veselības komisārs Borgs atbildēja, ka Eiropas Komisija (EK) ir paredzējusi palielināt finansējumu. „Humānajai palīdzībai tiks novirzīta daļa no attīstības fonda līdzekļiem. Kopš 2014. gada marta cīņai ar epidēmiju ES ir piešķīrusi 11,9 miljonus eiro. Komisija ir norīkojusi arī ekspertus un nodrošinājusi aprīkojumu,” par paveikto klāstīja Borgs.
Noraida avioreisu aizliegumu uz vīrusa skartajām zemēm
Diskusijā tika akcentēts arī, ka nepieciešams finansēt pētījumus bez komerciāla izdevīguma. Pašlaik Oksfordas Universitātē tiek strādāts pie vakcīnas pret vīrusu. Deputāte Katrīna Bērdere norādīja, ka „tikai pateicoties ES finansējumam bija iespējams veikt šos pētījumus”.
Tāpat Borgs vērtēja, ka lidojumu aizliegums varētu tikai pasliktināt situāciju, jo tas apgrūtinātu humānās palīdzības un ekspertu nogādāšanu vīrusa skartajā teritorijā. „Mums jāizolē slimība, nevis valstis,” norādīja Borgs.
Kopīgā paziņojumā Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs norādīja, ka ir apspriests, kā koordinēt turpmākos pasākumus, lai veiktu epidēmijas apkarošanu Eiropas mērogā. „Esam galvojuši par 150 000 000 eiro, lai sniegtu tūlītēju un ilgtermiņa palīdzību.
Un tā ir mana spēcīga cerība un ticība, ka mēs šodien varam vienoties par vairākiem konkrētiem priekšlikumiem, piemēram, transporta, lauku slimnīcām, ārstiem un medicīnas iekārtām. To darot, mēs speram soli tuvāk, lai apkarotu šo briesmīgo epidēmiju”.
Slimību varēs apkarot, ieguldot ievērojami vairāk pūļu un naudas
Tikmēr ziņu aģentūra „Reuters” vēstīja, ka Pasaules Veselības organizācijas reģionālā direktore Zuzana Džeikaba intervijā norādījusi, ka paredzams aizvien lielāks ar Ebolas vīrusu saslimušo skaits, slimībai nenovēršami izplatoties Eiropā, jo notiek ļoti intensīva cilvēku pārvietošanās no Eiropas uz vīrusa skartajām valstīm un pretējā virzienā.
Vienlaikus Džeikaba norādīja ka šī pasaules daļa ir labi sagatavota slimības kontrolei. Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne „7 dienas nedēļā” atzina, ka situācija ir ārkārtīgi nopietna, taču tiek kontrolēta.
Optimistiskas prognozes pašreiz ir par nākamiem 6-9 mēnešiem, bet arī pie noteikuma, ka palīdzība tiks ievērojami dubultota, trīskāršota un desmitkāršota, jo tieši šī ārkārtas palīdzība no starptautiskās palīdzības ir būtiska tuvāko mēnešu laikā,” teica Džeikaba.
Pētnieks: Tā nav epidēmija, tā var būt humānā katastrofa
Lielu uzmanību Ebolas vīrusa apkarošanai pievērš pētnieki visā pasaulē. Profesors Pīters Piots, beļģu mikrobiologs, augstu stāvošs Pasaules Veselības organizācijas padomnieks svaigā intervijā izdevumam „Spiegel” stāstīja par Ebolas vīrusa niansēm un vērtēja situāciju Āfrikā un pasaulē. „I976. gadā es atklāju Ebolas vīrusu, tagad es baidos par neiedomājamu traģēdiju. Šogad jūnijā es sapratu, ka šis uzliesmojums ir citāds, kā iepriekš, tad es sāku pamatīgi raizēties,” atzīst Piots.
Uz „Spiegel” jautājumu, vai pār epidēmiju ir pilnīgi zaudēta kontrole, Piots atbildēja šādi. „Es vienmēr esmu bijis optimists, un es domāju, ka mums tagad nav citas izvēles, kā izmēģināt visu, tiešām visu. Tas ir labi, ka ASV un dažas citas valstis beidzot sāk palīdzēt. Bet Vācijai un arī Beļģijai, piemēram, ir jādara daudz vairāk,” teica Piots.
„Un, lai būtu skaidrs mums visiem: tā vairs nav tikai epidēmija. Tā ir humānā katastrofa. Mums nav vienkārši nepieciešams tikai aprūpes personāls, bet arī loģistikas eksperti, kravas automašīnas, apvidus auto un pārtikas produkti. Šāda epidēmija var destabilizēt veselus reģionus. Es varu tikai cerēt, ka mēs spēsim to kontrolētu. Es tiešām nekad nebiju domāji, ka varētu būt tik slikti,” teica beļģu ārsts.
Savukārt raidsabiedrības BBC raidījumā Piots prognozēja, ka ārpus Āfrikas vīruss tik strauji tomēr, cerams, neizplatīsies. „Es nesaredzu nekādu risku, ka būs uzliesmojums. Bet domājams, ka būs cilvēki, it īpaši intensīvās aprūpes nodaļās, kas var inficēties. Tas ir tas, kas notika. Strādāšana ar pacientiem, kas ir saslimuši ar Ebolas vīrusu, ir ļoti riskanta padarīšana, un mazākā kļūda var būt liktenīga,” sacīja ārsts.
