Tieši pretrunas paziņojumos liek starptautiskajiem apskatniekiem saukt “Brexit” par totālu haosu. No vienas puses, Lielbritānija paziņoja, ka visi Eiropas Savienības strādājošie un dzīvojošie Lielbritānijā varēs palikt arī pēc “Brexit”. No otras puses, valdības vadītāja Terēza Meja gan konservatīvo kongresā, gan arī šīs nedēļas vizītē Dānijā nepārprotami pavēstīja — imigrācijas kārtība no Eiropas Savienības mainīsies.
Proti, nav jēgas izstāties no Eiropas Savienības, bet saglabāt pārējiem eiropiešiem tikpat brīvu kārtību kā līdz šim.
Politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs atzīst, ka “iznākums krietni tāls un krietni neskaidrs”, tāpēc ka viens no “Brexit” iemesliem nepārprotami bija imigrācija, tajā skaitā Austrumeiropas imigrācija Lielbritānijā.
Oficiālās Londonas paziņojumu, ka piekļuvi darba tirgum saglabās visi tie, kas jau šobrīd atrodas Britu salās, daži starptautiskie apskatnieki nosauca par šāvienu pašiem sev kājās. Līdz ar to britiem būšot grūtāk panākt sev vajadzīgo no Eiropas Savienības.
Taču arī Terēzas Mejas paziņojums pēc tikšanās ar Dānijas premjeru Larsu Rasmusenu liecina, ka briti apzināti izvēlas citu sarunu vešanas pozīciju – atklāti pavēsta, par ko ir jautājums, bet vienlaikus atgādina, kas likts uz spēles.
“Attiecības nākotnē būs citādas, jo mēs vairs nebūsim savienības dalībvalsts. Taču vēlos, lai vienošanās, pie kuras nonāksim, atspoguļo briedušās un sadarbības pilnās attiecības, kādas valda starp draugiem un sabiedrotajiem,” pauda Terēza Meja.
“Tostarp ceru nodrošināt likumīgas tiesības Lielbritānijā jau esošajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, ja vien to saņem arī britu pavalstnieki Eiropas Savienības dalībvalstīs,” norādīja britu premjere.
Par spīti Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera paziņojumiem, ka britiem jābūt gataviem izjust visu izstāšanās lēmuma smagumu, Londona varētu sagaidīt daļas Eiropas Savienības valstu atbalstu.
Tas tādēļ, ka gan Latvijai un mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, gan arī citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā piekļuve britu darba tirgum būtībā ir iekšpolitisks jautājums.
Sociālo pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš nešaubās, ka Lielbritānija, plašāk ņemta kontekstā ar darba spēka migrāciju un emigrāciju, ir būtisks sociāli stabilizējošs faktors Latvijā.
“Aptaujas mums ilgstoši rāda ļoti lielu neapmierinātību ar valsts virzību, pastāvošo varu, uzticības reitingu parlamentam un valdībai. Aptaujas rāda, ka neapmierinātība spraucas laukā pa visām šķirbām,” norādīja Kaktiņš.
Viņš skaidroja, ka šī neapmierinātība nemanifestējas aktīvās protesta akcijās vai satriecošos vēlēšanu rezultātos emigrācijas dēļ.
Nesenā laikā Londona vairākkārt uzsvērti atgādinājusi, ka Lielbritānija ir piektā lielākā pasaules ekonomika un negrasās zaudēt savu lomu nedz Eiropas, nedz globālā mērogā. Vai un kā šo lomu izdosies saglabāt, ir viens no interesantākajiem nezināmajiem, kura atskaņas būs jūtamas visā Eiropas Savienībā.
