Piedāvājums, kas nākamnedēļ tiks iesniegts NATO militārajiem vadītājiem, varētu nozīmēt, ka Londona varētu dubultot aptuveni 1150 Apvienotās Karalistes karavīru skaitu, kas pašlaik atrodas Austrumeiropas valstīs, savukārt uz Igauniju tiktu nosūtīti „aizsardzības ieroči”.
Kā teikts premjerministra Borisa Džonsona paziņojumā sestdienas vakarā, premjers pavēlējis britu bruņotajiem spēkiem nākamnedēļ sagatavoties dislokācijai visā Eiropā, nodrošinot, ka Lielbritānija var atbalstīt NATO sabiedrotos uz sauszemes, jūrā un gaisā.
Kā uzskata Džonsons, šāds solis nosūtītu skaidru vēstījumu Kremlim, ka tā destabilizējošā darbība netiks paciesta un ka Lielbritānija vienmēr būs kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem, stājoties pretī Krievijas naidīgumam.
Lai gan Maskava vairākkārt noliegusi, ka plāno iebrukt Ukrainā, un paziņojusi, ka militārās mācības un karaspēka atrašanās pierobežas teritorijās nav nekas ārpus ikdienišķā, Ukrainas pusē karavīri apgalvo, ka ir gatavi iespējamām provokācijām – gan tām, kas varētu nākt no Krievijas teritorijas, gan no separātistu kontrolētā reģiona Ukrainā.
"Frontes līnijā pastāvīga spriedze ir bijusi visu laiku, tāpēc nevarētu teikt, ka tagad izjūtam kādus papildus draudus. Mēs pastāvīgi esam apdraudēti un vienmēr esam pilnā kaujas gatavībā. Cīnīsimies pret ienaidnieku, ja tas nāks mūsu virzienā," uzsver vecākais leitnants Sergejs.
"Mēs esam gatavi jebkurai attīstībai. Ukrainas armija karo ar Krieviju kā agresoru kopš 2014. gada. Esam apmācīti, zinām ienaidnieka taktiku, mums ir ļoti augsta motivācija, mēs esam uz mūsu zemes, ukraiņu tauta ir ar mums, mēs zinām, ka mūsu ģimenes gaida mūs mājās un ka mēs sargājam vienkāršos ukraiņus, kuri vēlas mierīgu dzīvi. Un mēs izturēsim līdz galam, skaidro leitnante Tatjana.
Ukrainā arī turpinās plašas militārās mācības brīvprātīgajiem, kas vēlas apgūt pašaizsardzību un citas nepieciešamās iemaņas, kas būtu noderīgas militāra konflikta gadījumā.
