Joprojām trīs svarīgie jautājumi – pilsoņu tiesības pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES, Apvienotās Karalistes maksājumi ES budžetā un robeža, kas būtu jāatjauno pāri Īrijas salai, ir uz sarunu galda un nevienam no tiem nav pielikts punkts.
Preses konferencē žurnālistiem Briselē izstāšanās sarunvedis no Lielbritānijas puses Deivids Deiviss rādīja optimistisku vaigu, sakot, ka uz priekšu sperti ļoti būtiski soļi.
"Ņemsim par piemēru, piemēram, pilsoņu tiesības. Vēlāk jūs redzēsiet, ka lielā daļā jautājumu šajā ziņā mēs esam panākuši vienošanos. Un tie visi ir, lai palīdzētu trīs miljoniem Eiropas pilsoņu un vienam miljonam britu," sacīja Deiviss.
Savukārt sarunvedis no ES puses Mišels Barnjē bija piesardzīgāks savā vērtējumā, sakot, ka cerētie mērķi vēl nav sasniegti.
Turklāt neglābjami tuvojas brīdis, kad vajadzētu noslēgt šo posmu, lai sāktu jaunu par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.
Politiķi arī atsaucās uz Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas uzrunu pirms vairākām dienām Florencē, kur viņa norādīja, ka Lielbritānija pildīs savas saistības, kamēr būs dalībvalsts, un pēc tam, kad izstāšanās būs notikusi, vēlēsies divu gadu pārejas periodu, lai varētu pielāgoties jaunajai situācijai.
Mišels Barnjē atzina, ka Mejas uzruna ir piešķīrusi sarunām jaunu dinamiku.
Sarunām, kas joprojām uz priekšu virzās lēni, ar lielu rūpību līdzi seko arī organizācijas un pilsoniskā sabiedrība.
Kā vēsta raidorganizācija BBC, britu arodbiedrības apvienojušas spēkus un parakstījušas kopīgu vēstuli, pieprasot ES institūcijām un britu valdībai absolūti garantēt pilsoņu tiesības pēc tam, kad Karaliste būs aizgājusi no ES.
To britu pilsoņu, kuri dzīvo ES dalībvalstīs, un ES pilsoņu skaits Lielbritānijā ir mērāms miljonos, un visu šo cilvēku nākotne, viņu darba iespējas, pensijas, sociālā aizsardzība patlaban ir viens no karstākajiem jautājumiem.
Joprojām nav skaidrības par britu atlikušajiem maksājumiem ES budžetā un to, kas notiks ar Īrijas un Ziemeļīrijas robežu.
Nākamās sarunas būs oktobrī, un tad 19. un 20. oktobrī rudens samitā Briselē tiksies ES valstu līderi, lai lemtu, vai sarunas ar Lielbritāniju ir pavirzījušās pietiekami tālu visos trijos iepriekšminētajos jautājumos, lai varētu sākt diskutēt par abu pušu nākotni.
