Phenjanas un Vašingtonas kodolsarunas ir iestigušas, kopš Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna un ASV prezidenta Donalda Trampa otrais samits februārī beidzās bez vienošanās panākšanas. Savukārt jūnijā notikušajās Trampa un Čenuna sarunās Korejas demilitarizētajā zonā līderi vienojās atsākt darba līmeņa dialogu. Progress gan apstājās, jo Ziemeļkoreju sadusmoja ASV atteikums atcelt kopīgās militārās mācības ar Dienvidkoreju.
Šķērslis sarunu atsākšanai bijis arī Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, precīzāk, viņa stingrā nostāja pret Ziemeļkoreju. Phenjana vairākkārt viņam pārmetusi kūdīšanu uz karu. Nesen Tramps paziņoja par Boltona atlaišanu. ASV prezidents ir kritizējis Boltonu par ierosinājumu piemērot „Lībijas modeli” Kimam Čenunam, norādot, ka tā nebija laba ideja, ja paskatās, kas notika ar Lībijas līderi Muamaru Kadafi.
Līdz ar Trampa lēmumu atlaist Boltonu atmosfēra acīmredzot mainījusies, jo šonedēļ Ziemeļkoreja beidzot paziņoja, ka atsāks sarunas ar ASV. Abas puses vienojušās sākt kontaktēšanos jau rīt un nākamajā dienā noorganizēt sarunas starp darba grupām. Ziemeļkorejas ārlietu ministra vietniece pauda cerību, ka šīs sarunas paātrinās Phenjanas un Vašingtonas attiecību pozitīvu attīstību. Viņa neatklāja, kur sarunas norisināsies, bet piebilda, ka Ziemeļkorejas amatpersonas ir gatavas iesaistīties sarunās.
Pozitīvi uz ziņām par dialoga atsākšanos starp ASV un Ziemeļkoreju reaģēja Dienvidkorejas prezidenta birojs, paužot cerību, ka tiks realizēti praktiski soļi pretī mieram un denuklearizācijai.
Interesanti, ka vien dažas stundas pēc Ziemeļkorejas paziņojuma tā izšāvusi ballistisko raķeti. Par to paziņoja Dienvidkorejas amatpersonas. Tās norādīja, ka raķete nolidojusi teju 500 kilometru, pirms iegāzusies Japāņu jūrā uz dienvidrietumiem no Japānas. Tiek pieļauts, ka raķete tikusi izšauta no baržas vai zemūdenes. Lai gan tā bijusi jau devītā Ziemeļkorejas ieroču izmēģinājumu kārta kopš jūlija beigām un jau vienpadsmitā izšautā raķete, šis izmēģinājums radījis bažas raķetes spēju un lielā lidojuma attāluma dēļ, ko tā spēj veikt. Japānas premjerministrs Sindzo Abe nopēla veikto izmēģinājumu, uzsverot, ka Ziemeļkoreja pārkāpusi ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas tai aizliedz izmantot ballistisko raķešu tehnoloģijas.
Phenjana apstiprinājusi, ka jaunākais raķetes izmēģinājums veikts no zemūdenes, un tas var ievērojami paplašināt Ziemeļkorejas kodolieroču lietošanas rādiusu un negatīvi ietekmēt plānotās sarunas ar ASV.
Eksperti norāda – izmēģinājums bija atgādinājums pirms gaidāmajām sarunām, ka Phenjana šīs sarunas ved no spēka pozīcijām. Tas arī uzskatāms kā atgādinājums tam, ka Ziemeļkoreja gūst ievērojamus panākumus, attīstot ballistisko raķešu palaišanai spējīgās zemūdenes, kas tiek uzskatītas par īpaši draudīgām, jo dziļajā okeānā ir grūti atrodamas un izsekojamas. Eksperti min, ka šādu zemūdeņu attīstība un ballistisko raķešu izmēģinājumi notika arī iepriekš, taču sākoties sarunām ar ASV, to pārtrauca darīt.
Analītiķi arī uzsver – abas darbības, proti, raķetes izmēģinājums un paziņojums par sarunu atsākšanu, notikušas ar mazu laika intervālu un tas darīts apzināti. Teju vienlaicīgas šādas darbības tika veiktas arī iepriekš, proti, pagājušajā mēnesī Phenjana paziņoja par īpaši liela raķešu palaišanas mehānisma testu, tajā pašā laikā norādot, ka ir gatava sarunām ar Savienotajām Valstīm. Arī Vašingtonā bāzētā Nacionālo interešu centra eksperts Harijs Kazianis uzskata, ka darbības teju vienlaikus tiek izpildītas apzināti.
Viņš sacīja:
„Ziemeļkoreja vēlas skaidri norādīt uz savu sarunu pozīciju, pirms pašas sarunas vēl ir sākušās. Šķiet, ka Phenjana mēģina Vašingtonu pārliecināt atkāpties no pagātnē izvirzītajām prasībām par pilnīgu denuklearizāciju.”
Savukārt atlaistais Baltā nama nacionālās drošības padomnieks septembra beigās paziņoja, ka Ziemeļkoreja nekad nav īsti izvēlējusies atteikties no kodolieročiem. Viņš norādīja, ka beidzot var atklāti runāt par lielajiem draudiem, kādus rada Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīms.
„Iespējams, Ziemeļkorejas pārstāvji šajā konferencē nebūs tik ļoti priecīgi dzirdēt, ka es tagad nepārprotami varu runāt par nopietnajiem un pieaugošajiem draudiem, ko Ziemeļkorejas kodolieroču programma rada starptautiskajam mieram un drošībai. Es domāju, ka Kima Čenuna stratēģiskais lēmums ir tāds, ka viņš darīs visu, lai saglabātu nogādājamu kodolieroču spējas un attīstītu tās tālāk. Šķiet skaidrs, ka Ziemeļkoreja nav pieņēmusi stratēģisku lēmumu atteikties no saviem kodolieročiem. Īstenībā, manuprāt, patiess ir pretējais. Čenuns varbūt mēģinās atbrīvoties no sankcijām un nedaudz piekāpsies, tomēr brīvprātīgi kodolieročus viņš neatdos nekad,” Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra konferencē sacīja Boltons.
Līdz ar Boltona atlaišanu un jaunu sarunu raundu būs jāvēro, vai un kādas pārmaiņas abu valstu attiecībās ienesīs jaunais Baltā nama drošības padomnieks Roberts O'Braiens, kurš pirms tam bijis īpašais sūtnis ķīlnieku jautājumos.
