Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskavas aktivitātes saistītas ar bažām par draudiem gan musulmaņu pasaulei, gan Eiropai, gan Krievijai un bez tās klātbūtnes Sīrijā situācija šajā valstī būtu vēl sliktāka.
Jau pagājušajā nedēļā vairākas ASV amatpersonas izteicās, ka Krievija ir sākusi pastiprināt savu militāro klātbūtni Sīrijā, tādējādi sniedzot atbalstu Bašara al Asada režīmam. Krievijas puse apgalvo, ka tā izpilda savas iepriekš noslēgtās saistības, piegādā Sīrijai bruņutehniku un tās instruktori ir ieradušies Sīrijā ar mērķi apmācīt sīriešu spēkus krievu tehnikas lietošanā.
Arī pirmdien vismaz divi ASV pārstāvji paziņojuši, ka nedēļas sākumā vienā no Sīrijas lidlaukiem ir pamanīti arī vairāki Krievijas tanki.
Lai arī oficiāli netiek komentēti ASV izlūkošanas dati, tiek izteikts pieļāvums, ka Krievija aktīvi nodarbojas ar darboties spējīgas gaisa spēku bāzes izveidošanu Sīrijā.
Bez pamanītajiem tankiem Latakijas tuvumā esošo gaisa bāzi apsargā arī artilērijas vienības. Iepriekš jau tika saņemtas ziņas, ka bāzē izvietoti vairāki simti krievu desantnieku, pagaidu celtnes, pārvietojamā gaisa satiksmes kontroles iekārta un pretgaisa aizsardzības sistēmu sastāvdaļas.
ASV Baltā nama preses pārstāvis Džošs Ernests brīdinājis, ka Krievija var saskarties ar starptautiskās izolācijas pastiprināšanos, ja tā turpinās sniegt atbalstu Sīrijas prezidenta Bašaram al Asadam un izlems darboties šajā valstī viena pati, nepievienojoties starptautiskajai koalīcijai cīņā pret grupējumu „Islāma valsts”.
Vienlaicīgi viņš gan norādījis, ka Krievijas intereses Sīrijā nav pilnīgā pretrunā ar visas pārējās pasaules interesēm. Ernests paudis pārliecību, ka arī Krievija ir ieinteresēta pretteroristiskās koalīcijas veiksmīgā darbībā. Taču Valsts departamenta runasvīrs Džons Kērbijs atzinis, ka Krievijas galējie mērķi nevienam līdz galam nav skaidri.
Iepriekš Kremļa pārstāvji atkārtoti paziņoja, ka nav pieļaujams, ka sīriešiem citas valstis uzspiež Sīrijas attīstības gaitu. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādinājis, ka neviens pašlaik nespējot skaidri pateikt, kāda būtu labākā alternatīva Sīrijas pašreizējam valdošajam režīmam, kas ļautu veiksmīgi rūpēties gan par valsts drošību un vienotību, gan ļautu cīnīties ar islāmistu radikāļiem.
Bet otrdien Putins norādīja, ka al Asads esot gatavs iesaistīt valsts pārvaldē veselīgi domājošos opozīcijas spēkus, jo pirmajā plānā esot nonākusi cīņa ar terorismu.
Pēc Putina vārdiem, grupējums „Islāma valsts” vēlas uzbrukt gan Mekai, gan Medinai, gan Jeruzālemei, kā arī rada draudus gan Eiropai, gan Krievijai.
Putins arī īpaši uzsvēris, ka atbalsts Sīrijai nav saistīts ar milzīgo bēgļu plūsmu no šīs valsts, piebilstot, ka bez Maskavas atbalsta Damaskai situācija Sīrijā noteikti būtu daudz sliktāka un bēgļu būtu vēl vairāk.
Lai arī daudzi žurnālisti un amerikāņu amatpersonas pieļauj, ka Krievija mēģina stiprināt al Asada režīmu laikā, kad tā spēki cieš sakāves karalaukā, britu raidsabiedrības BBC komentētās Džeremijs Bovens norāda, ka pagaidām nav nekādu pazīmju par to, ka tuvākā vai vidējā termiņā Sīrijas galvaspilsēta Damaska un līdz ar to arī valdošais al Asada režīms varētu krist.
