Viņš tajā pavadīja 24 gadus, bet pērn nolika pilnvaras, jo izlēma nekandidēt uz vēl vienu termiņu ģimenes apstākļu dēļ. Šonedēļ Šimkus viesojas Baltijā, kur ir viņa ģimenes saknes, un ieradās arī Rīgā.

Bijušo kongresmeni uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Gints Amoliņš: Pirmkārt vēlētos jūs apsveikt ar ASV Neatkarības dienu, ko šonedēļ atzīmējāt.

Džons Šimkus: Liels paldies, tā ir svarīga diena. Ar saviem izaicinājumiem, kā katrai valstij ir savi izaicinājumi, bet joprojām esam brīvi, neatkarīgi un demokrātiju mīloši.

Diemžēl šo Neatkarības dienu aizēnoja masu apšaude Hailendparkā, pilsētā pie Čikāgas. Tas ir Ilinoisas štatā, kurā jūs esat dzimis un kuru pārstāvējāt Pārstāvju palātā. Pēc nesenām citām masu apšaudēm ASV atkal ir aktīvas debates par ieročiem un vardarbību. Jūs pats esat no Republikāņu partijas. Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai izbeigtu šādas masu apšaudes ASV?

Domāju, ka mūsu sabiedrībā vērojams morāls sabrukums. Par to, kas ir pareizi un nepareizi, kas ir pieņemami un kas nav. Pēc ticības esmu kristietis un uzskatu, ka tiek nojaukti zināmi standarti par to, kas ir labs un slikts, un tad viss kļūst pieņemams. ASV, balstoties uz konstitūciju un tās otro labojumu, augstu vērtējam mūsu brīvības. Tikpat, cik pirmo labojumu – vārda, pulcēšanās, preses brīvību.

Es mācu vietējā universitātē un domāju, ka debatēm patiesībā būtu jābūt par to, vai likumdevējiem vajadzētu būt tiesībām ierobežot konstitucionālās brīvības, kas nostiprinātas mūsu "Tiesību bilā". Ir cilvēki, kas to gribētu darīt. Bet daudzi to negribētu. Kongresā bija debates, tika panākts kompromiss vismaz attiecībā uz ieroču pirkšanu un nokļūšanu nepilngadīgo rokās, pārbaudēm un mentālās veselības novērtēšanu. Domāju, tas droši vien ir maksimums, ko var panākt caur likumdevēja institūciju.

Abu partiju kompromiss.

Divpartiju kompromiss, un vismaz sākšana runāt par šo mūsu valsts izaicinājumu.

Šī nav pirmā reize, kad esat šeit Latvijā, Baltijas valstīs. Jums ir saknes šeit Baltijā. Jūsu uzvārds ir Šimkus.

Tieši kā slavenajam latviešu pianistam – ticies neesmu, bet viņu zinu. Esmu ceturtā paaudze. 1898. gadā mans vecvectēvs uzaicināja sievieti no sava ciema pievienoties viņam, un viņi devās prom, lai pelnītu iztiku.

No Lietuvas, kā saprotu?

No Lietuvas. Mūsu ģimene ASV nedzīvoja lielā etniskā kopienā, tādēļ zaudējām saikni.

Bet, kad mani ievēlēja par kongresmeni, mēdzu jokot, ka Vašingtonā kļūsti par ekspertu par konkrētu pasaules reģionu, balstoties uz sava uzvārda izcelsmi. Kad cilvēki redzēja, ka Kongresā ievēlēts Šimkus, viņi domāja, ka visu zinu un mīlu savu Baltijas izcelsmi. Jā, tā zināmā mērā bija, bet tā bija mācīšanās procesa laikā.

Mani "adoptēja" Baltijas amerikāņu kopiena, un kļuvu par viņu interešu pārstāvi Vašingtonā. Lai kaut ko panāktu, jāizmanto mūsu divu partiju sistēma. Sazinājos ar draugu – esam ļoti dažādi – Denisu Kusiniču no Demokrātu partijas. Dibinājām Baltijas atbalsta grupu. Mērķis bija stāstīt pārējiem Kongresa locekļiem par Baltiju un palīdzēt veicināt NATO paplašināšanos, iestāšanos Eiropas Savienībā. Vienmēr bijām klāt, lai tam būvētu atbalstu ASV Pārstāvju palātā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir bažas, ka Kremlis varētu pārrēķināties un ir drošības bažas. Vai Latvija un Baltijas valstis kopumā ir drošībā, arī ņemot vērā, ka ir NATO sastāvā?

5. pants NATO hartā ir svēts – uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. Pirmo reizi tas tika izmantots pēc 11. septembra uzbrukumiem, kad NATO nosūtīja patruļas lidmašīnas uzraudzīt ASV gaisa telpu. Mums cilvēkiem jāatgādina par šiem stāstiem. Vienoti mēs esam spēcīgāki.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ASV prezidents Džo Baidens ļoti skaidri pateikuši – nedrīkst aizskart ne centimetru no NATO teritorijas, citādi to uzskatīsim par kara pieteikumu, un NATO aizsargās savu teritoriju.

Rietumvalstīs attieksme pret Kreiviju mainījusies, tā tikusi izolēta. Bet jau sāk rasties bažas, ka, laikam ejot uz priekšu, varētu būt atgriešanās zināmā mērā pie ierastās lietu kārtības attiecībās ar Krieviju. Vai tās ir pamatotas bažas?

Pirmkārt, Baltijas valstis, Polija jau sen brīdinājušas rietumvalstis par Krievijas patiesajiem nodomiem. Mans novērojums 24 gadu laikā Kongresā bijis, ka jums ir labāka izpratne par savu kaimiņu, nekā kādam tā varētu būt Berlīnē, Parīzē vai Briselē. Baltija arvien brīdināja Rietumus, ka "šis čalis ir slikts", jūs nevarat viņam pielabināties.

Es cīnījos pret "Nord Stream 1", ne tikai "Nord Stream 2", jo redzēju, kas notika ar ASV kompānijas iegādātu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā – Krievija vienkārši nogrieza naftu. Esmu redzējis, kā notiek enerģētiskā izspiešana.

Domāju, ka amerikāņu sabiedrība un pasaule bijusi priecīga un patīkami pārsteigta par Eiropas valstu vienotību un atbalstu ukraiņiem. Jūsu jautājums – vai varam to saglabāt? Es ceru, ka pasaule to spēs. Vismaz līdz brīdim, kad beigsies karadarbība.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim jātiek galā ar lieliem izaicinājumiem. Ja karadarbība beidzas un ir jauna demarkācijas līnija, tad nostājos viņa pusē – vienotā veselumā esoša un brīva Ukraina. Bet tas var prasīt laiku.