Kā otrai palika 45 gadus vecais neatkarīgais kandidāts Stavrs Malass, kas ieguva 27,3% vēlētāju atbalstu.
Kipras prezidenta ievēlēšanai kandidātam ir jāsavāc ne mazāk kā 51% no vēlētāju balsīm. Ja tas nenotiek, tiek rīkota otrā vēlēšanu tūre.
Jau ziņots, ka svētdien notika prezidenta vēlēšanas, kurās par reālāko kandidātu uz uzvaru tiek minēts Anastasiades.
Eksperti gan norādīja, ka šīs vēlēšanas aizēno ziņas par iespējamo valsts banku sistēmas saistību ar naudas atmazgāšanu. Kiprā šādas apsūdzības noraida, apgalvojot, ka Kipra ir kļuvusi par upuri Eiropas lielvalstu, īpaši Vācijas, priekšvēlēšanu cīņā.
Kā skaidroja politikas analītiķi, pirmo reizi kopš 1974. gadā notikušā Turku iebrukuma un salas sadalīšanas priekšvēlēšanu kampaņas centrā nav jautājums par grieķu un turku apvienošanu, bet gan par ekonomikas jautājumiem. Galvenokārt tāpēc, ka Grieķijas ekonomisko problēmu dēļ un apjomīgā parāda norakstīšanas dēļ pamatīgi cietusi arī Kipras ekonomika, zaudējot gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta.
