ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes jaunāko ziņojumu izstrādāja vairāk nekā 100 zinātnieku no vairāk nekā 50 valstīm, tas balstīts septiņos tūkstošos zinātnisku pētījumu un raksturo saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām.
Tajā secināts, ka cīņā ar globālo sasilšanu nepieciešams ievērojami palielināt lauksaimniecības zemju efektīvu izmantošanu, samazināt pārtikas izniekošanu, kā arī samazināt lopkopības īpatsvaru lauksaimniecībā tajos pasaules reģionos, kuros tas iespējams.
“Par spīti pieaugošajai pārtikas ražošanai aptuveni 821 miljons cilvēku joprojām cieš no nepietiekama uztura. Bet citur 25 līdz 30% saražotā ēdiena tiek izniekoti. Turklāt daži ēšanas paradumi prasa daudz lielāku zemes un ūdens izmantošanu, kas noved pie lielākām emisijām, nekā citi. Piemēram, ēdot vairāk graudaugus un atsevišķus dārzeņus, uz vidi izdarītais spiediens ir mazāks, nekā ēdot gaļu, un tas rada arī ieguvumu veselībai.
Tāpēc tam, kā mēs izmantojam zemi un ražojam pārtiku, jābūt daļai no cīņas ar klimata pārmaiņām,” skaidroja zinātnieku paneļa pārstāvis Panmao Žai.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka neaicina cilvēkus pārtraukt ēst gaļu, taču norāda, ka īpaši bagātajās rietumvalstīs patēriņa līmenis ir krietni augstāks par optimālo.
Kā ievērojami papildu riski tiek izcelta lauksaimniecības zemju erozija un pārtuksnešošanās arvien plašākās teritorijās, kā arī mežu izciršana, it īpaši tropiskajos apgabalos.
Pēc pētnieku aplēsēm lauksaimniecība un mežsaimniecība kopumā veido aptuveni ceturtdaļu no globālajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzu emisijām.
