Grīnvalds, kurš britu laikrakstā „Guardian” bija pavēstījis par ASV izlūkdienestu lietotu elektroniskās izspiegošanas programmu, balstoties uz Snoudena nopludinātām ziņām, otrdien sniedza liecības Brazīlijas Senāta ārlietu komitejā.
„Es neesmu precīzi saskaitījis, bet viņš man iedeva no 15 000 līdz 20 000 dokumentu. Ļoti pilnīgus un ļoti garus,” sacīja reportieris, atbildot uz senatoru jautājumiem.
„Mūsu publicētās ziņas ir neliela daļa [no šiem dokumentiem]. Noteikti tiks atklātas arī citas ziņas par ASV valdības un tās sabiedroto valdību spiegošanas darbībām... par to, kā tās iekļuvušas Brazīlijas un Latīņamerikas sakaru sistēmās,” sacīja Grīnvalds.
Viņš piebilda, ka nevar sniegt detalizētāku informāciju par saņemtajiem dokumentiem, jo ASV notiek izmeklēšana pret Snoudenu.
„[Vašingtonas minētais] iegansts spiegošanai ir tikai viens: terorisms un nepieciešamība aizsargāt [amerikāņu] cilvēkus. Tomēr patiesība ir tāda, ka daudziem dokumentiem nav nekāda sakara ar terorismu vai nacionālo drošību, bet tie attiecas uz konkurenci ar citām valstīm biznesa, rūpniecības un ekonomikas jomās,” sacīja Grīnvalds.
Pieminot slepeno novērošanas sistēmu „XKeyscore”, kuru ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) izmantojusi interneta trafika novērošanai, reportieris sacīja, ka Vašingtona vākusi ne vien metadatus, „bet arī e-pastu saturu un to, kas apspriests telefona sarunās”. Viņš atzina, ka „tā ir spēcīga programma, un tas ir biedējoši”.
Grīnvalds jūlijā intervijā ziņu aģentūrai AFP paskaidroja, ka Snoudens personīgi nodevis viņam šos dokumentus Honkongā, kur Snoudens neilgu laiku uzturējās pēc aizbēgšanas no ASV.
Brazīlijas žurnāls „O Globo” ziņoja, ka ASV uztur spiegošanas centru Braziljā, kas esot daļa no 16 šādu centru tīkla visā pasaulē, lai pārtvertu ārvalstu satelītu pārraidītus datus. ASV viceprezidents Džo Baidens jūlijā aicināja Brazīlijas prezidenti Dilmu Rusefu sniegt paskaidrojumus par šādām Brazīlijas preses ziņām, kuru pamatā ir Snoudena noplūdināta informācija.
Snoudens bēguļo no ASV tiesu iestādēm un pašlaik uzturas nezināmā vietā Krievijā, kas 1.augustā piešķīra viņam pagaidu patvērumu Krievijā uz vienu gadu.
