"Es uzskatu, ka Ķīnas vadība šajā brīdī ir pārņemta ar saviem iekšējiem izaicinājumiem," Ņujorkas samitam "DealBook" sacīja prezidente.
"Es uzskatu, ka šis viņiem nav laiks, lai apsvērtu lielu iebrukumu Taivānā," iepriekš ierakstītā intervijā norādīja Cai.
Šādi prezidente atbildēja uz jautājumu par iebrukuma riskiem.
Patlaban Pekina ir pārņemta ar iekšējiem ekonomikas, finanšu un politiskajiem izaicinājumiem, viņa skaidroja. Arī starptautiskā sabiedrība ir skaidri noraidījusi kara iespējamību, piebilda prezidente.
Tomēr Pekina joprojām ir "ieinteresēta iejaukties" gaidāmajās Taivānas prezidenta vēlēšanās, sacīja Cai, norādot, ka Ķīna cenšas panākt sev izdevīgu iznākumu.
Taivānas prezidenta vēlēšanas notiks 13. janvārī.
"Taivānā visās lielajās vēlēšanās kopš 1996. gada pieredzētas līdzīgas Ķīnas ietekmes operācijas," norādīja prezidente, piebilstot, ka tas noticis gan militāru, gan ekonomisku draudu formā.
Taivānai nebūtu jācer, ka Pekina atteiksies no šādas taktikas, bet gan "jāfokusējas uz mūsu demokrātijas izturības stiprināšanu", uzsvēra Taivānas prezidente.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 13 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
