Ungārijas premjers Viktors Orbāns un viņa Polijas kolēģis Mateušs Moraveckis izmantoja šo Eiropas Savienības līderu sanāksmi, lai atgrieztos pie nesen daļēji apstiprinātā Migrācijas pakta. Tas cita starpā paredz jaunu formulu migrācijas nastas sadalei. Proti, tās valstis, kas nevēlēsies uzņemt iebraucējus, varēs palīdzēt Eiropas dienvidiem ar naudu.
Ungārija un Polija kategoriski iebilst pret migrantu obligāto pārvietošanu un apņēmušās nesadarboties ar šo sistēmu.
Interesanti, ka Ungārijas premjers Viktors Orbans ar žurnālistiem nerunāja – ne pirms, ne pēc sanāksmes, viņš tikai sniedza interviju sev uzticamam ungāru žurnālistam un visā vainoja Sorosu.
"Daži cilvēki domā, ka pasaule būs labāka, ja nebūs robežu un visi varēs brīvi pārvietoties. Es viņiem saku, jūsu pilsoņi tiks uzspridzināti. Notiek teroristu uzbrukumi, pasliktinās sabiedriskā drošība, un mūsdienās ir pārāk bīstami doties uz dažām lielajām Rietumu pilsētām. Bet, neskatoties uz to visu, spiediens joprojām ir milzīgs un to rada Sorosa organizācijas," viņam sacīja Orbāns.
Rezultātā kopsaucēju neizdevās rast. Tiesa gan, tas neko nemainīja, jo vienošanās jau ir panākta iepriekš.
Polijas un Ungārijas līderu demaršs tiek vērtēts vairāk kā mēģinājums izpatikt savu valstu vēlētājiem, nevis panākt izmaiņas ES kopējā politikā.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš saka, ka minētais migrācijas aspekts nemaz nebija šīsnedēļas sanāksmes dienaskārtībā. Tā vietā līderiem bija paredzēts diskutēt par krietni mazāk pretrunīgu jautājumu par sadarbību ar Ziemeļāfrikas un arābu valstīm, lai mazinātu migrācijas cēloņus. Šo pieeju Kariņš un arī pārējie sanākušie atbalsta.
Galu galā politiskās emocijas sita augstu vilni, un migrācija šī samita secinājumos netika pieminēta.
"Nebija nekādu īpašu pieprasījumu. Sevišķi Ungārija ir teikusi, ka viņi vispār nebalsos ne par kādiem secinājumiem. Viņi negribēja redzēt šādus secinājumus vispār. Tā kā runa nebija par to, vai tekstam bija jābūt tādam vai citādam, bet gan par to, ka viņi negrib, lai migrācija vispār tiktu pieminēta," vēsta Slovēnijas premjers Roberts Golobs.
"Manuprāt, ir daudz rūgtuma no debatēm par migrāciju vēl no 2015. gada, un tas nekādā ziņā nebija saistīts ar tagad panākto vienošanos, bet gan ar debatēm, kas bija 2015. gadā, bet es domāju, ka mums ir jāvirzās uz priekšu," spriež Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Latvijas premjers Kariņš uzsver, ka jautājumā par nekontrolētās migrācijas ierobežošanu ES valstīm nepieciešama lielāka vienotība.
"Eiropai ir ļoti svarīga cieta un kontrolēta ārējā robeža, lai mēs varam paturēt iekšējo kustības brīvību tādu, kāda tā ir.
Mūsu Baltkrievijas gadījums ir īpašs. Tur jau visi kolēģi atbalsta to, ko mēs darām. Faktiski kaut kas tamlīdzīgs būtu jādara ar visām pārējām robežām," uzskata Kariņš.
"Bet, lai cilvēki jūrā nenoslīktu, būtu jāstrādā pie tā, lai viņi no Ziemeļāfrikas nekad neiesēstos laivās un lai šīs laivas, ja viņas iziet jūrā, tiktu pārtvertas un nelaistas jūrai pāri."
Krietni vienotāka nostāja 27 dalībvalstu līderiem bija jautājumā par attiecībām ar Ķīnu, kas arī piektdien bija dienaskārtībā.
Ekonomiskā sadarbība ar šo Āzijas lielvalsti joprojām ir ļoti nozīmīga Eiropai, bet attiecības pēdējā laikā saasinās.
Eiropas Savienībā arvien vairāk runā, ka nepieciešams mazināt atkarību no Ķīnas importa. Nedrīkst atkārtot kļūdas, kas tika pieļautas, kad ES valstis kļuva pārāk atkarīgas no Krievijas naftas un gāzes.
"Es domāju, ka viena no mācībām no visas situācijas ar Krieviju un Ukrainu ir, ka mums, eiropiešiem, būtu jāuzmanās no atkarības no valstīm, kas nav demokrātiskas un nepaļaujas uz tām pašām vērtībām kā mēs," secina Īrijas premjers Leo Varadkars.
"Mēs redzējām, kā liela daļa Eiropas kļuva atkarīga no lētiem Krievijas energoresursiem. Tādēļ mums vajadzēt kļūt mazāk naiviem un saprast, ka daudzos jautājumos mēs esam atkarīgi no Ķīnas."
Diplomāti vēsta, ka, gatavojot kopīgā paziņojuma tekstu, noticis tāds kā balets, uzmanīgi izvēloties vārdus un formulējumus – lai Ķīna nav aizvainota un visas dalībvalstis laimīgas, jo attiecības katrai dalībvalsti ar Ķīnu līdz šim bijušas atšķirīgas, un šis ir pirmais ES mēģinājums izstrādāt vienotu pieeju, labi apzinoties, ka Eiropas transatlantiskajam partnerim ASV ir daudz kritiskāks viedoklis par Ķīnu.
Piemēram, Nīderlande ierobežos mikroshēmu ražošanas iekārtu eksportu uz Ķīnu; tas noticis pēc ASV spiediena. Galu galā pieņemts nepretrunīgs formulējums, aicinot uz "konstruktīvām un stabilām attiecībām" ar Ķīnu.
