"Rietumi izprovocēja konfliktu Ukrainā, Tuvajos Austrumos, citos pasaules reģionos. Un turpina melot. Tagad jau bez jelkādas minstināšanās paziņo, ka Krievija it kā grasās uzbrukt Eiropai. Mēs ar jums taču saprotam: tie ir kaut kādi murgi," apgalvo Krievijas diktators.

Putins daudzkārt ir melojis par karu Ukrainā, ko viņš sāka pirms 10 gadiem, kad Krievijas karaspēks iebruka Krimā un Kremļa atbalstītie kaujinieki izraisīja bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos. Tāpat viņš nepārtraukti melo par iemesliem, kādēļ pirms diviem gadiem Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Putins mēģina uzkurināt patriotismu

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka Putina runās vienmēr ir vēstījumi gan ārpasaulei, gan arī iekšējai publikai.

Putina vēstījums attiecībā uz Ukrainu nav mainījies, proti, Rietumi esot izraisījuši karu, bet Krievija ir "atbrīvotāja". Putins arī vēlējies parādīt, ka ASV vadība ir neracionāla un mudina Krieviju uz bruņošanos, bet Krievija savukārt esot kā saprāta balss.

"Savukārt attiecībā uz iekšpolitiku liels uzsvars tika likts uz patriotisma izjūtu kāpināšanu, ka Krievija joprojām pretojas kaut kādam ASV diktātam. Svarīgi bija tas, ka Putins uzsvēra ekonomikas industrijas pārorientēšanu uz kara ekonomiku," norāda Vrobļevska.

"Bet galvenā tēze bija uzsvars uz to, ka Krievija ir spējusi izturēt un pretoties, iet uz priekšu, tādēļ iedzīvotājiem nav par ko uztraukties un iedzīvotāji var būt patriotiski lepni par to, kāda ir Krievija un kā tā sevi virza ārpolitiski un iekšpolitiski."

Putins ceturtdien uzrunā Krievijas parlamentam atkārtoti vainoja Rietumus, kas esot ievilkuši Krieviju karā Ukrainā.

Kremlis draud Rietumiem ar kodolraķetēm

Viņš atkārtoja melus, ka ne jau Krievija sākusi karu Donbasā, bet Kremlis esot apņēmības pilns to turpināt, lai pabeigtu ar uzvaru.

Putins apgalvoja, ka "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbalsta "absolūtais vairākums" Krievijas iedzīvotāju.

Viņš slavēja Krievijas militārās industrijas rūpnīcu strādniekus, kas raujoties trijās maiņās, lai saražotu bruņojumu okupantu armijas vajadzībām.

Putins aicināja sanāksmes dalībniekus ievērot klusuma brīdi Ukrainā kritušo okupantu armijas karavīru piemiņai.

Kremļa saimnieks arīdzan dižojās ar Krievijas raķešu krājumiem un draudēja Rietumiem, ka Krievijas stratēģisko kodolieroču arsenāls esot pilnā gatavībā.

Viņš gan noliedza nesen no ASV puses izskanējušos brīdinājumus, ka Krievija gatavojas izvietot kodolieročus arī kosmosā.

Biedē ar civilizācijas iznīcību

Kremļa saimnieks pavēstīja, ka NATO paplašināšanās dēļ Krievijai tagad būšot jāpastiprina spēki gar savu robežu. Pēc viņa domām, Rietumi ar savu retoriku it kā provocējot kodolkaru.

"Viss, ko Rietumi tagad izdomā un ar ko biedē pārējo pasauli, tas viss reāli draud ar kodolkonfliktu, kas nozīmē civilizācijas iznīcību. Viņi, ko… nesaprot to vai?" vaicāja Putins.

Kremļa draudi ar kodolieročiem izskan ne pirmo reizi, lai gan draudi ir bijuši daudz un dažādi, kas gan nav piepildījušies. Tik un tā Eiropā vēl ir līderi, kas šķietami baidās no eskalācijas un Krievijas potenciālās reakcijas, ja Ukraina tiek nopietni atbalstīta.

Putins atzina, ka Krievija nedrīkst atkārtot 80. gados pieļautās kļūdas, kad bruņošanās sacensība ar ASV noveda pie PSRS sabrukuma.

Putins iesildās pirms "vēlēšanām"

Krievijas vadonis uzskata, ka spēku samērs pasaulē mainās un jau drīzā nākotnē BRICS bloks, kas apvieno tādas valstis kā Ķīna, Indija, Krievija un Brazīlija, varētu apsteigt G7 bloku, kurā apvienojušās lielākās Rietumu ekonomikas.

Putina runa, kas ilga vairāk nekā divas stundas, šoreiz pārsvarā bija veltīta Krievijas iekšpolitikas jautājumiem.

Tās laikā Kremļa saimnieks uzkrītoši bieži krekšķināja, lai gan līdz šim publiski nav izskanējusi informācija, kas liecinātu par 71 gadu vecā Putina veselības problēmām.

Putins runāja arī par sociālo sfēru un dažādiem atbalsta pasākumiem. Kremļa saimnieks mēģināja radīt iespaidu, ka Krievijā viss tikai attīstās un cilvēki dzīvo arvien labāk.

Ekonomikā dažas problēmas esot, tomēr kopumā viss ir diezgan labi. Vairākkārt tika pieminēts, ka ekonomika attīstās, bet Putins noklusēja, ka tas notiek uz militārās ražošanas rēķina, atstājot novārtā visu pārējo, līdz ar to sabiedrībai no tā nav nekāda labuma.

Putina uzruna parlamentā sarīkota divas nedēļas pirms Krievijas prezidenta "vēlēšanām", kurās Putins vēl uz sešiem gadiem tiks apstiprināts Krievijas līdera amatā.

Šajās vēlēšanās nevarēs piedalīties Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kuru Putina režīms februāra vidū nobendēja Arktikas cietumā. Navaļnija bēres notiks piektdien Maskavā šaurā ģimenes lokā.

Navaļnija atraitne Jūlija trešdien uzrunā Eiropas Parlamentam aicināja Rietumus pastiprināt spiedienu pret Putina režīmu, lai panāktu Putina sakāvi.

Putins savā ceturtdienas runā gan apgalvoja, ka Rietumiem neesot izredžu panākt Krievijas "stratēģisko zaudējumu". Viņš draudēja, ka Krievijas rīcībā ir ieroči, ar kuriem var dot triecienus pa mērķiem rietumvalstu teritorijā.