Visa intervija (krievu valodā) skatāma šeit:
Viņš uzskata par maz iespējamu, ka Krievija varētu anektēt Piedņestru tieši tagad, tomēr pilnībā neizslēdz tādu notikumu pavērsienu.
Piedņestras elite nogaida, kā beigsies karš Ukrainā
Pēc Ņižņikava domām, Krievija nevarēs izmantot Piedņestru karam Ukrainā, piemēram, lai atklātu jaunu fronti.
"Tas, ka Krievija nekādi neizmantoja Piedņestru kara pirmajā gadā, ir ļoti zīmīgi, lai gan tai bija plāni attiecībā uz Odesu. Un ir virkne iemeslu. Pirmkārt, Piedņestrai pašai nav nekādas militārās vērtības, tai nav nekādu militāro resursu. No militārā viedokļa – tā stāv kaila klajā laukā.
Krievijai pēdējos 10–15 gados nav bijis nekādu iespēju palielināt savu militāro klātbūtni Piedņestrā: nav kopīgās robežas, nav iespēju pārsviest uz turieni karaspēku.
Tātad šajā gadījumā Piedņestrai nav nekādu iespēju kaut kādā veidā piedalīties karadarbībā Ukrainā un palīdzēt Krievijai," norādīja eksperts.
Taču viņš atzina, ka Piedņestras un visa reģiona nākotne ir atkarīga no kara Ukrainā iznākuma.
"Ja Krievija spēs nostiprināties, pieņemsim, Ukrainas dienvidaustrumos, ja tā de facto anektēs Zaporižjas apgabala un, kā tā plāno, Odesas apgabala teritorijas, tad Piedņestra automātiski kļūs par Krievijas piedēkli. (…) Ja Krievija zaudēs, nespēs izpildīt savus stratēģiskos uzdevumus, tad Moldovai parādās iespēja gan iestāties Eiropas Savienībā, gan arī atrisināt Piedņestras konfliktu.
Tātad šodien Piedņestras elites vienkārši, var teikt, sēž uz žoga, skatās uz šo karu un gaida, ar ko tas beigsies, sacīja Ņižņikavs.
Mēs nezinām, kas ir Putina galvā
Trešdien Piedņestras visu līmeņu deputātu kongress pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Krieviju "īstenot pasākumus, lai aizsargātu Piedņestru no pieaugošā Moldovas spiediena".
Ņižņikavs uzskata par maz ticamu iespēju, ka Krievija varētu anektēt Piedņestru, tomēr atzīst, ka "viss ir iespējams".
"Mēs līdz galam nezinām, kas ir Vladimira Putina galvā. Cilvēks pastrādājis milzumdaudz kļūdu, pieņem neracionālus lēmumus, un šajā gadījumā, ja viņam nobriedusi tāda doma, tad viss ir iespējams. Taču, manuprāt, pašlaik tas ir maz ticams," norādīja pētnieks.
Pēc viņa domām, šādi naratīvi ir politisks spiediens uz Moldovu pirms šā gada rudenī gaidāmajām prezidenta un nākamgad paredzētajām parlamenta vēlēšanām.
"Un šajā gadījumā Maskava izmantos Tiraspoli, lai izdarītu spiedienu un destabilizētu situāciju Kišiņevā," rezumēja Ņižņikavs.
KONTEKSTS:
Piedņestra ir platības ziņā neliels (ap 4000 kvadrātkilometru) Moldovas reģions starp Dņestras upi un Ukrainas robežu. 1990. gadu sākumā tas mēģināja atšķelties no Moldovas un pasludināja savu neatkarību.
Atšķirībā no Moldovas, kur vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir etniskie moldāvi, kas runā rumāņu valodā, Piedņestras etniskais sastāvs ir sarežģītāks, jo trīs lielākās tautības aptuveni līdzīgās proporcijās ir moldāvi, krievi un ukraiņi. 90. gadu sākumā krievvalodīgo separātistu līderi negribēja pakļauties Kišiņevas varai, tādēļ Piedņestrā izcēlās pilsoņu karš, kurā gāja bojā simtiem cilvēku.
Krievija šajā konfliktā uzņēmās miera uzturēšanas misiju, un Piedņestrā joprojām ir izvietotas Krievijas karaspēka vienības. Taču patiesībā Krievija atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Moldovas varai. Neviena pasaules valsts nav atzinusi Piedņestras neatkarību, un starptautiskā sabiedrība uzskata šo reģionu par Moldovas sastāvdaļu.
