Eiropas Parlamentā šonedēļ pieņemtā jaunā tiesību akta mērķis ir risināt pieaugošo vides noziegumu skaitu Eiropas Savienībā.
Tiek lēsts, ka noziegumi pret vidi ir ceturtā lielākā noziedzīgā darbība pasaulē, un saskaņā ar Interpola un ANO Vides programmas aplēsēm noziedzība pieaug par 5–7% gadā.
Ik gadu tiek ierosinātas ne tikai vietēja mēroga, bet arī pārrobežu krimināllietas. Vides noziegumi ir viens no galvenajiem organizētās noziedzības ienākumu avotiem līdzās narkotikām, ieročiem un cilvēku tirdzniecībai.
Paredzams, ka tiesību akts papildinās vides noziegumu sarakstu, iekļaujot tajā nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību, ūdens resursu noplicināšanu, nopietnus Eiropas Savienības ķimikāliju regulējuma pārkāpumus un kuģu radīto piesārņojumu.
Deputāti panāca, ka jaunajā regulējumā ir iestrādāts kvalificēta nodarījuma jēdziens, kurš attiecas, piemēram, uz lieliem meža ugunsgrēkiem vai plašu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kas iznīcina ekosistēmu un tāpēc ir uzskatāms par ekocīdu.
"Šī direktīva ir ambiciozs instruments, kam būs paliekoša ietekme, paplašinot tiesisko ietvaru, lai efektīvi cīnītos ar vides noziegumiem. Vides noteikumu pārkāpumi, kā, piemēram, nelegāla tirdzniecība un apiešanās ar ķimikālijām vai dzīvsudrabu, kā arī nelegāla kuģu pārstrāde, būs jāuzlūko kā kriminālpārkāpums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs," sacīja iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Paredzēts arī pastiprināt sodus. Par noziegumiem pret vidi, ko pastrādājušas privātpersonas un uzņēmumu pārstāvji, būs piemērojams cietumsods uz laiku, kas atkarīgs no tā, cik ilgstošs, nopietns un neatgriezenisks ir nodarītais kaitējums.
Kvalificētam nodarījumam tas var būt astoņu gadu cietumsods. Ja nozieguma dēļ ir gājis bojā cilvēks, tie var būt arī desmit gadi cietumā. Bet par citiem noziegumiem var piemērot līdz pat pieciem gadiem ilgu cietumsodu.
Visiem likumpārkāpējiem būs jānovērš videi nodarītais kaitējums un tas jāatlīdzina. Iespējams, tiem nāksies maksāt arī naudas sodu. Atkarībā no tā, kāds noziegums ir pastrādāts, tas var būt sods 3% vai 5% apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma visā pasaulē, vai arī sods 24 vai 40 miljonu eiro apmērā.
Dalībvalstīm arī būs izvēle lemt, vai sodīt noziegumus, kas pastrādāti citur, ne attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Parlamenta ziņotājs Antoniuss Manderss uzsvēra, ka noteikumu mērķis nav visus salikt cietumā, bet gan atturēt personas vai uzņēmumus no nozieguma izdarīšanas.
"Tas nenozīmē, ka mums ir jābūvē daudz cietumu. Bet tas nozīmē, ka mēs ieviešam prevenciju. Tas nozīmē, ka ieviešam piesardzības principu. Tas nozīmē, ka ieviešam pienākumu rūpēties. Atkarībā no pieejamajiem faktiem lēmums par to, vai kādu ielikt cietumā, būs atkarīgs no tiesneša lēmuma. Galu galā tas novedīs pie plašākas prevencijas, mazāk piesārņojuma un, cerams, mazāk nāves gadījumiem, ko izraisījis piesārņojums," skaidroja Manderss.
Taču dalībvalstīm būs ne tikai izvēle, bet arī pienākumi. Proti, deputāti arī uzstāja, ka saistībā ar kriminālprocesu ir jānodrošina atbalsts un palīdzība trauksmes cēlējiem, kuri ziņo par noziegumiem pret vidi.
Dalībvalstīm arī būs jānodrošina tiesnešiem, prokuroriem, policijai un citiem tiesu iestāžu darbiniekiem specializētas regulāras apmācības. Tāpat valstīm būs jāorganizē atbilstošas informatīvas kampaņas, kas palīdzētu apkarot noziegumus pret vidi.
Dalībvalstīm turpmāk arī būs jāsagatavo nacionālā stratēģija cīņai pret noziegumiem pret vidi un jāapkopo ar tiem saistītie statistikas dati. Savukārt Eiropas Komisijai būs regulāri jāatjaunina noziedzīgo nodarījumu saraksts. Dalībvalstīm tagad tiks doti divi gadi laika, lai ieviestu direktīvu savos tiesību aktos.
