Vizīte notiek īsi pirms pirmā Aizsardzības industriju foruma, kurā Ukrainas varasiestādes plāno satikties ar vairāk nekā 160 militārās industrijas uzņēmumu pārstāvjiem no 26 valstīm. Kā zināms, Ukrainas vadība vairākkārt ir aicinājusi rietumvalstis palielināt militāro atbalstu.
Zelenskis pateicās Stoltenbergam par lielo un nepārtraukto NATO palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrukumu.
Ukraiņi cīnās par savām ģimenēm, nākotni un brīvību, kamēr Maskava – par imperiālistisku apmātību, teica Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs paziņoja par Ukrainas karaspēkam mērķētu jaunu palīdzības plānu izstrādi.
"Šodien es varu apstiprināt, ka NATO ir izstrādājusi jaunus līgumus par 2,4 miljardiem eiro vērtu speciālo munīciju, ieskaitot jau pasūtītu munīciju par vienu miljardu eiro. Tas iekļauj 155 milimetru artilērijas lādiņus, vadāmās prettanku raķetes, kā arī galveno kaujas tanku munīciju. Tas ļaus sabiedrotajiem papildināt savus krājumus, joprojām palīdzot atbalstīt Ukrainu," teica Stoltenbergs.
"Šodien Ukrainas spēki virzās uz priekšu. Tie piedzīvo sīvas cīņas, taču pamazām gūst panākumus. Katrs metrs, ko atgūst Ukraina, ir metrs, ko zaudē Krievija."
Tuvojas arī gada aukstākie mēneši un jau tagad ir skaidrs, ka Krievija centīsies vēl vairāk uzbrukt Ukrainas energosistēmām.
"Atsevišķi mēs pārspriedām situāciju par gaidāmo Krievijas uzbrukumu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Un šajā sakarā pārspriedām iespējas apgādāt Ukrainu ar visnepieciešamāko – pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ģenerālsekretārs ir apliecinājis gatavību atbalstīt mūs šajā ziņā, lai mobilizētu dalībvalstis šim galvenajam mērķim. Mums ir jātiek cauri šai ziemai kopā, lai varētu aizsargāt enerģētikas infrastruktūru un cilvēku dzīvības," uzsvēra Zelenskis.
Stoltenbergs arī izcēla, ka visas NATO dalībvalstis atbalsta Ukrainas potenciālu uzņemšanu NATO un atzina, ka šobrīd Ukraina ir tuvāk aliansei kā jebkad agrāk.
"Jo spēcīgāka kļūst Ukraina, jo tuvāk nāk Krievijas agresijas izbeigšana. Krievija var nolikt ieročus kaut šodien un izbeigt sevis izraisīto karu. Bet Ukrainai nav šāda iespēja.
Tās padošanās nenozīmētu mieru. Tas nozīmētu brutālu Krievijas okupāciju. Miers par katru cenu nebūtu nekāds miers," norāda Stoltenbergs.
Uz jautājumu par nesenajiem Krievijas raķešu uzbrukumiem NATO dalībvalstu tuvumā, Stoltenbergs atbildēja, ka tie destabilizē situāciju.
"Mums nav nekādu pazīmju tam, ka tas būtu rezultāts apzinātam Krievijas uzbrukumam sabiedroto teritorijai. Bet Krievijas karš un pārgalvīgi uzbrukumi netālu no Rumānijas robežas ir neapdomīgi un destabilizējoši."
Tikmēr Hersonas reģiona dienvidos notikuši uzlidojumi un artilērijas apšaudes apdzīvotās vietās. Vietējās varasiestādes ziņo par vienu bojāgājušo un 12 ievainotajiem. Upura māja artilērijas uzbrukumā tikusi pilnībā iznīcināta. Naktī notriekti vairāk nekā 30 Krievijas spēku lidroboti "Shahed" no 44. Par postījumiem netiek ziņots.
Savukārt frontē Ukrainas armija turpina uzbrukumu Zaporižjas apgabala rietumos un sasniegusi Krievijas spēku ierakumu līniju pie Verboves ciema, tā savā ziņojumā vēsta ASV Kara pētniecības institūts. Pēc ģeolokācijas uzņēmumiem secināts, ka okupantu karaspēks vairs nekontrolē aptuveni kilometru garu tranšejas posmu.
Šajos kadros redzams, kā krievu droni uzbrūk ukraiņu kājniekiem, kuri atrodas ieņemtajos krievu karaspēka ierakumos. Ukraiņu panākums var sekmēt tālāku uzbrukumu šajā frontes sektorā, jo ierakumu līnija vairs nav šķērslis Ukrainas armijas virzībai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
