ASV republikāņu prezidenta amata kandidāti debatēs TV nopeļ Trampu un strīdas par atbalstu Ukrainai

Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) trešdien norisinājās otrās republikāņu priekšvēlēšanu debates televīzijā. Tajās piedalījās septiņi kandidāti, taču eksprezidenta Donalda Trampa starp viņiem nebija. Republikāņu kandidāti debatēs ieņēma stingru nostāju pret imigrāciju un konfliktēja jautājumā ar palīdzību Ukrainai. 

Eksprezidents Donalds Tramps, kurš izlaidis gan pirmās, gan otrās debates, ir paziņojis, ka nevēlas vairot savu oponentu popularitāti, piedaloties ar tiem debatēs. Tā vietā Tramps uzrunāja autobūves nozares darbiniekus Mičiganā. 

Jau 12.dienu turpinās Apvienotās autobūves nozares arodbiedrības organizētais darbinieku streiks pret trīs lielajiem autoražotājiem. Tramps norādīja, ka atbalsta "baltās apkaklītes", taču aicināja auditorijā esošos arodbiedrību biedrus pārliecināt Apvienotās autobūves nozares arodbiedrību atbalstīt viņu. 

Trampa konkurenti, kas Kalifornijā divas stundas debatēja par dažādiem jautājumiem, tostarp Ķīnu, ekonomiku un imigrāciju, nopēla Trampu par to, ka viņš kārtējo reizi nav uzskatījis par vajadzīgu piedalīties debatēs. 

Bijušais Ņūdžersijas gubernators Kriss Kristijs, kurš kandidātu vidū ir bijušā prezidenta asākais pretinieks, apsūdzēja 77 gadus veco Trampu par "slēpšanos aiz savām golfa nūjām". 

"Es gribu šobrīd ieskatīties kamerā un pateikt - Donald, es zinu, ka tu skaties, labi? Un tu šovakar neesi šeit. Ne jau aptauju dēļ, ne tavu apsūdzību dēļ. Tu šovakar neesi šeit, jo baidies būt uz šīs skatuves un aizstāvēt sevi. Un ļauj man tev pastāstīt, kas notiks. Tu turpināsi to darīt, neviens šeit vairs nesauks tevi par Donaldu Trampu - mēs tevi sauksim par Donaldu Daku," teica Kristijs.

Kopumā šajās debatēs pretendenti daudz nenovirzījās no Trampa nostājas vairumā svarīgāko jautājumu. Visi solīja stingru attieksmi pret robežu drošību un nelegālo imigrāciju, un pauda gatavību samazināt nacionālo parādu. 

Taču vienotu nostāju gan nevarēja saskatīt jautājumā par atbalstu Ukrainai. Šeit arī bija vērojama asākā vārdu apmaiņa starp debašu dalībniekiem. 

Floridas gubernators Rons Desantiss sacīja, ka politiķiem Vašingtonā nerūp amerikāņi, un aicināja labāk tērēt naudu dzīves kvalitātes uzlabošanai ASV. Desantisa pusē bija nostājies arī uzņēmējs Viveks Ramasvami. 

"Tikai tas, ka Putins ir ļauns diktators, nenozīmē, ka Ukraina ir laba. Šī valsts aizliedz 11 opozīcijas partijas. Atvainojiet! Jums bija iespēja… Ķīna ir īstais ienaidnieks, un mēs virzām Krieviju tālāk Ķīnas rokās. Mums ir vajadzīgs saprātīgs miera plāns, lai to izbeigtu," pauda Ramasvams.

Taču tam nepiekrita senators no Dienvidkarolīnas Tims Skots:

"Mūsu nacionālajās interesēs ir Krievijas militārpersonu degradācija. Degradējot Krievijas militārpersonas, mēs faktiski padarām savu dzimteni drošāku, mēs turam savu karaspēku mājās un mēs visi saprotam NATO 5.pantu."

Tas, ka Tramps nav ieradies uz debatēm, kā arī tas, ka viņam izvirzītas dažādas apsūdzības, neliedz viņam atrasties līderpozīcijās republikāņu vidū.

Jaunākajā "NBC News" aptaujā Donaldu Trampu kā labāko kandidātu uz ASV prezidenta amatu atbalstīja 59% respondentu. 

Nevienam no Trampa konkurentiem nav izdevies izcelties starp pārējiem pretendentiem un kļūt par acīmredzamu otro numuru cīņā par republikāņu nomināciju prezidenta amatam. Nākamās debates paredzētas novembrī un tas, kuri kandidāti tajās varēs piedalīties, būs atkarīgs no popularitātes aptaujām. 

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.

Savukārt Republikāņu partijā sīvākā cīņa par izvirzīšanu prezidenta amatam gaidāma starp eksprezidentu Trampu un Floridas štata gubernatoru Ronu Desantisu. Trampa izredzes varētu ietekmēt viņam izvirzītās apsūdzības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti