Radošas idejas no tādām jomām kā arhitektūra, pilsētplānošana, ekoloģija, izglītība, pat valodniecība un daudzas citas šajās dienās savus domubiedrus un, iespējams, – arī investorus meklē "Jaunajā Eiropas Bauhaus" festivālā.
Vēsturiski "Bauhaus" ir Vācijā radusies mākslinieku kustība. To izveidoja arhitekts Valters Gropiuss ar mērķi apvienot dažādas radošās nozares, veidojot reizē funkcionālus un estētiskus produktus.
"Bauhaus" skola pastāvēja vien īsu brīdi – no 1919. līdz 1933. gadam, kad to slēdza pie varas nākušie nacisti, bet šajā īsajā laikā kustība radīja paliekošas pēdas arhitektūrā, dizainā un citās jomās. Tagad pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas "Bauhaus" atdzimst kā Eiropas mēroga festivāls radošiem prātiem.
"Tā ir kustība, kuras mērķis ir mūsu vidi, mūsu dzīves telpu padarīt vienlaikus ilgtspējīgu, skaistu un iekļaujošu. Tādējādi veicinot sabiedrības izmaiņas un zaļo pārēju," sacīja Eiropas Komisijas pārstāve Salla Sāstamoinena.
Festivāla interesantākā daļa ir izstāde, kur jaunuzņēmumi, izglītības iestādes un nevalstiskās organizācijas no visas Eiropas prezentē savas idejas.
Piemēram Ālto universitātes eksperti no Somijas piedāvā jaunas, videi draudzīgākas receptes būvniecības blokiem ierastā betona vietā. Un inovatīvu risinājumu kā būvniecībā izmantot arī nestandarta kokus – līkus vai zarainus.
"Lūk šādi sagriežot trīs atsevišķus kokus savienojot tos kā tādu lego mēs iegūstam spēcīgāku koku baļki, ko varam izmantot būvē par pīlāru. Šī metode jau izmantota piemēram Finlandia koncertzālē Helsinkos," skaidroja Ālto Universitātes pārstāve Susanna Reitala. "Tas ļauj daudz ilgtspējīgāk un lietderīgāk izmantot arī tos kokus, kas citkārt kļūtu vienkārši par malku."
"Mēs esam Ukrainas dizaineru grupa, kas kara dēļ nokļuvuši dažādās valstīs, bet vēlamies turpināt dalīties ar savām idejām," tikmēr stāstīja dizainere Olga Glinina. "Tas būtībā ir atkritums jeb ražošanas pārpalikums, kas paliek pāri no kurpju zoļu ražošanas. (..) No šī atlikuma mēs varam radīt daudz citu dažādu lietu. Varam radīt gan lielas instalācijas, gan ikdienas priekšmetus."
Tā ir ukraiņu dizaineru pirmā pieredze radīt arī kostīmus, ko varētu izmantot, piemēram, izrādēs, piebilda Olga.
Tikmēr spāņu arhitekte Ingrida Ehalara Gutareša šeit piedāvāja vīziju dzīvojamajam rajonam, ko viņa piedāvā iekārtot pamestās raktuvēs Spānijā pie Esterkuelas pilsētas.
"Krātera formai pieskaņota apbūve ļauj radīt gan dzīvojamās platības, gan parkus, kur cilvēki var izbaudīt dabu," viņa stāstīja. "Nākotnē mums būs jāmeklē jauni risinājumi dzīves telpai un šādas vietas var sniegt patvērumu gan no vētrām, gan karstuma viļņiem, kas gaidāmi nākotnē."
"Bauhaus" izstādē darbojas arī vairākas darbnīcas, kur dažādu produktu tapšanā aicināti iesaistīties apmeklētāji. Un te top ļoti dažādas lietas – sākot no ādas maciņiem līdz pilnīgi jaunai valodai.
"Šodien mums ir ādas apstrādes darbnīca. Mēs esam savākuši lielu daudzumu ādas atlikumu no daudzām ražotnēm Francijā un kopā ar apmeklētājiem no tā veidojam šādus jaukus maciņus," stāstīja franču modes dizainere Kima Hou.
"Šeit darbnīcā cenšamies dažādus vārdus vai frāzes pārvērst par vizuāliem simboliem. Projektam augot, papildināsies vizuālā vārdnīca un iespējams nākotnē cilvēki varēs sazināties vienkārši izmantojot šos simbolus," turpināja māksliniece no Vācijas Jūlija Gudehusa. "Sarunājoties ar māksliniekiem cenšamies radīt universālus simbolus tādiem jēdzieniem kā "vara" vai "nākotne". Vīzija ir, ka sazinoties ar kādu, kurš pilnībā nerunā jūsu valodā, ar šiem simboliem jūs varēsiet pateikt savu domu viņiem saprotami."
Bet festivāla noslēgumā īpaši tiek godināti labākie arhitektūras projekti. Starp finālistiem arī Latvijas arhitektu veidotais objekts Ziemeļkurzemē – "Pitraga pietura".
Pateicoties tam padomju laikos būvētais, ilgstoši pamestais Pitraga Zivju cehs pamazām atdzimst kā kultūras, atpūtas un tikšanās vieta.
""Jaunais Eiropas Bauhaus" tieši ar šim vērtībām ir kā instruments, kā caur dizainu, arhitektūru un sabiedrības iesaistīšanu mēs varam atdzīvināt šīs vietas," sacīja "Made arhitekti" arhitekts Miķelis Putrāms.
"Jā – tas bija liels prieks, jo mēs te finālistos redzam ļoti daudz interesantus un spēcīgus dalībniekus. Un tas ir arī ļoti liels prieks, ka mēs esam starp viņiem," viņam piebalsoja šī paša uzņēmuma arhitekte Linda Krūmiņa.
Un pat, ja šoreiz galvenā balva aizceļoja citam projektam – urbānajiem kopienas dārziem Amsterdamā, šī gada "Bauhaus" festivāls pierāda – Latvijā dzimst ne mazāk radošas un aizraujošas idejas, kā citur Eiropā.
