Piedņestras krīze šobrīd ir lielāks drauds pašai Moldovai, nevis Ukrainai, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" Kijivā secina ukraiņu politologs Dmitro Levuss.
"Šajā situācijā Putinam viennozīmīgi vajag kaut ko izdarīt, lai mainītu spēku izvietojumu. Un viens no veidiem ir vairāku karsto un haosa punktu radīšana," skaidro Levuss.
"Jūs jau redzējāt, kā "Hamās" uzbrukums Izraēlai mainīja pasaules uzmanību pret Krievijas sākto karu Ukrainā un radīja sajukumu izpratnē, kam vispirms vajag sniegt palīdzību, kā arī radīja debates, piemēram, ASV."
"Putins vēlas radīt nestabilitāti NATO dienvidu flangā. Putinam, kā saprotams arī no visām viņa intervijām, ir ambīcijas ieiet vēsturē kā līderim, kurš atkal sagrābis visas tās zemes, kas agrāk bija PSRS sastāvā. Moldova ir tieši tāda teritorija, tādējādi vienlaikus tiktu nošauti divi zaķi," secina Levuss.
"Putins regulāri pārbauda NATO stabilitāti, ja atceramies "Shahed" dronu krišanu NATO dalībvalsts Rumānijas teritorijā, raķešu lidojumus Polijas virzienā un pastāvīgo muskuļu izrādīšanu pie Baltijas robežām. Tas ir tas, ko Putinam vajag."
Levuss spriež, ka šī jebkurā gadījumā ir lielāka problēma Moldovai, nevis Ukrainai, jo tas notiek Moldovas teritorijā un traucē tās iekšpolitikai.
"Tas aktivizē Moldovas prokrieviskos spēkus un rada tiešus militāro sadursmju draudus. Un līdz ar to var veidoties vēl viens karstais punkts Eiropā, un tas atkal var kļūt par vēl vienu pārbaudes brīdi NATO un visai alianses drošības sistēmai."
KONTEKSTS:
Piedņestra ir platības ziņā neliels (ap 4000 kvadrātkilometru) Moldovas reģions starp Dņestras upi un Ukrainas robežu. 90. gadu sākumā tas mēģināja atšķelties no Moldovas un pasludināja savu neatkarību.
Atšķirībā no Moldovas, kur vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir etniskie moldāvi, kas runā rumāņu valodā, Piedņestras etniskais sastāvs ir sarežģītāks, jo trīs lielākās tautības aptuveni līdzīgās proporcijās ir moldāvi, krievi un ukraiņi. 90. gadu sākumā krievvalodīgo separātistu līderi negribēja pakļauties Kišiņevas varai, tādēļ Piedņestrā izcēlās pilsoņu karš, kurā gāja bojā simtiem cilvēku.
Krievija šajā konfliktā uzņēmās miera uzturēšanas misiju un Piedņestrā joprojām ir izvietotas Krievijas karaspēka vienības. Taču patiesībā Krievija atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Moldovas varai. Neviena pasaules valsts nav atzinusi Piedņestras neatkarību un starptautiskā sabiedrība uzskata šo reģionu par Moldovas sastāvdaļu.
