Šī situācija jau salīdzināta ar iebrukuma Ukrainā priekšvēstnešiem, kad Maskavas aizsardzību pieprasīja prokremliskie kaujinieki Ukrainas austrumos. Maskava solījusi  lūgumu apsvērt, taču Kišiņevā norāda – tā ir tikai kārtējā panikas celšana.

Piedņestrā ir 220 000 Krievijas pilsoņu

Bažas par to, ka Krievijas karā varētu tikt ierauta arī Moldova un tai piederošais Piedņestras apgabals, izskan jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Par to īpaši bažījas Kijivā, kas savu robežu ar Piedņestru pēc Krievijas iebrukuma slēdza.

Gan slēgtā robeža, gan Moldovas importa nodokļi dzīvi apgabalā ārkārtīgi sadārdzināja.

Saucot to par ekonomisko karu no Moldovas puses, separātiskā reģiona amatpersonas īpašā kongresā tagad lūgušas Maskavas palīdzību.

Separātistu "amatpersonām" uzdots lūgt Krievijas Federācijas padomi un Valsts domi "īstenot pasākumus, lai aizsargātu Piedņestru no pieaugošā Moldovas spiediena," teikts rezolūcijā, ko citē vietējās krievu aģentūras.

Paziņojumā norādīts, ka Piedņestrā dzīvo 220 000 Krievijas pilsoņu un Krievijai esot bijusi pozitīva loma sarunu procesā.

Rezolūcijā apgalvots, ka Kišiņeva pret separātistu kontrolēto reģionu izvērsusi "ekonomisko karu" un bloķējusi vitāli nepieciešamo importu, cenšoties šo teritoriju pārvērst par "geto".

Tā dēvētais Piedņestras ārlietu ministrs Vitālijs Ignatjevs paziņojis, ka starptautiskā sabiedrība šo rezolūciju nedrīkstot ignorēt.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa paziņojis, ka saistībā ar atbalstu Piedņestrai runa vispirms varētu būt par ekonomisko palīdzību, bet jautājums par militāro palīdzību pašlaik netiek apspriests.

Moldovas valdība situāciju vērtē kā mierīgu

Rezolūcija pieņemta dienu pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina ikgadējās uzrunas parlamentā par stāvokli valstī.

ASV bāzētais Kara studiju institūts iepriekš brīdināja, ka Piedņestras deputāti varētu pieprasīt separātiskā apgabala pievienošanu Krievijai.

Lai arī tas nav noticis, joprojām ir bažas, ka Krievija varētu spert kādus soļus, lai teritoriju kaut daļēji pievienotu sev.

Separātiskā reģiona galvaspilsētā Tiraspolē trešdien notiek reti organizēta vietējo padomju deputātu kopsapulce, un iepriekš izskanējuši brīdinājumi, ka pasākuma laikā varētu tikt pieņemts lēmums aicināt Krieviju iekļaut reģionu savā teritorijā.

Piedņestras vadība vienreiz tā jau ir rīkojusies pēc 2006. gadā notikušā referenduma, kurā vairums reģiona iedzīvotāju atbalstīja integrāciju Krievijas sastāvā, lai gan Piedņestrai nav sauszemes robežas ar Krieviju.

Toreiz Maskava noraidīja Piedņestras lūgumu, un Krievija joprojām nav atzinusi reģiona pašpasludināto neatkarību. Taču avoti Piedņestrā un Moldovā sarunās ar rietumvalstu medijiem ir izteikuši šaubas, ka Piedņestra vēlreiz lūgs Krievijai to uzņemt savā sastāvā.

Pagaidām Krievijai nav nekādu iespēju sniegt Piedņestrai atbalstu un tai nav arī tiešas piekļuves reģionam, ko varētu nodrošināt vien tad, ja Krievija iekarotu Ukrainas dienvidu pilsētu Odesu, kas pašreiz nav reāli.

Neskatoties uz notiekošo, Moldovas valdības pārstāvis trešdien izteicies, ka "no Kišiņevas situācija izskatās mierīga (..). Piedņestras teritorijā nav eskalācijas un situācijas destabilizācijas draudu. Tā ir kārtējā kampaņa histērijas radīšanai".

Moldova uzskata tos par destabilizācijas centieniem no Maskavas puses īpaši laikā, kad Moldova cer pievienoties Eiropas Savienībai, kuras kandidātstatusu tā ieguva pirms vairāk nekā gada reizē ar Ukrainu. Krievijas militāro klātbūtni reģionā tā uzskata par neleģitīmu un pieprasījusi spēkus atvilkt.

Piedņestra – separātisks Moldovas reģions pie robežas ar Ukrainu

Piedņestras Moldāvu Republika ir starptautiski neatzīta valsts – separātisks reģions Moldovā, kas atrodas starp Dņestras upi un Ukrainas robežu un pēc Padomju Savienības sabrukuma vienpusēji atdalījās no Moldovas.

1992. gadā separātisti izcīnīja karu ar Moldovas prorietumniecisko valdību, kas beidzās ar simtiem bojāgājušo un Krievijas armijas iejaukšanos, aizstāvot nemierniekus.

2006. gadā tur notika starptautiski neatzīts referendums par pievienošanos Krievijai, ko tolaik atbalstīja 97,1% vēlētāju. 

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Moldova ir baidījusies, ka Krievija varētu izmantot Piedņestru, lai atvērtu jaunu fronti dienvidrietumos, Odesas virzienā.

Teritorijā 2023. gada septembrī tika atrasti raķešu fragmenti.

Maskava arī tiek apsūdzēta par mēģinājumiem destabilizēt Moldovu, kas 2022. gada jūnijā saņēma oficiālu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.

Savukārt Piedņestras prokrieviskā vadība apsūdz Kijivu uzbrukuma plānošanā šai teritorijai. Separātisti apgalvoja, ka 2023. gada martā ir novērsuši atentāta mēģinājumu pret viņu līderi. Ukraina šos apgalvojumus noliedza.

Piedņestrā plaši izmantota arī padomju simbolika. Moldovas separātiskā reģiona valsts karogā ir attēlots sirpis un āmurs, bet virs tās galvenās pilsētas Tiraspoles centra slejas milzīga Ļeņina statuja, savukārt pie pilsētas rātsnama jeb Padomju nama redzams boļševiku līdera krūšutēls.

Piedņestra aizvien uztur ciešas saites ar Krieviju

Piedņestrā joprojām izmanto kirilicas alfabētu, tai ir sava valūta – Piedņestras rublis. Arī savi drošības spēki un pat pase, lai arī lielākajai daļai no aptuveni 465 000 iedzīvotāju ir dubultā vai trīskāršā Piedņestras un Moldovas, Krievijas vai Ukrainas pilsonība.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, bet pārējā Moldovā runā rumāņu valodā.

Maskava atbalsta Piedņestras ekonomiku, piegādājot tai bezmaksas gāzi un tur izvietojot pusotru tūkstoti savu karavīru.

Separātistu pārvaldītā teritorija – kontrabandas un korupcijas pārņemta

Piedņestra jau sen tiek uzskatīta arī par kontrabandistu patvērumu. No turienes Ukrainā tiek ievestas dažādas kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, alkohols un citas.

Piedņestrā ir bāzēta arī "Sheriff" grupa – milzīgs holdinga uzņēmums, ko dibinājuši divi bijušie padomju policijas virsnieki. Zem šī holdinga ir dažādi lielveikali, degvielas uzpildes stacijas, konjaka spirta rūpnīca un belugas ikru ieguves ferma.

Pētniecisko žurnālistu grupa "RISE Moldova" 2015. gadā ziņoja, ka trešdaļa Piedņestras budžeta nonāk "Sheriff" kasē.

Šim holdingam pieder arī futbola klubs "FC Sheriff", kas 2021. gada septembrī Madrides "Santiago Bernabeu" stadionā ar 2:1 pārspēja Madrides "Real Madrid", sagādājot vienu no lielākajiem pārsteigumiem Čempionu līgas vēsturē.