Darmanēns uzstājās Francijas parlamenta augšpalātas – Senāta – Juridiskajā komisijā, kur apsprieda pēdējos mēnešos pieaugušos antisemītiskos uzbrukumus valstī. Ministrs sacīja, ka antisemītisma pieaugums Francijā lielā mērā ir saistīts ar "ārvalstu iejaukšanos". Darmanēns arī neslēpa, ka vislielākos draudus valsts drošībai rada Krievija, kas izvērš agresiju Francijas teritorijā un informatīvo karu pret Franciju.
Darmanēns kā vienu no uzskatāmākajiem šādas iejaukšanās piemēriem nosauca grafiti ar Dāvida zvaigznēm, kas pērn oktobrī parādījās uz ēkām Parīzē drīz pēc teroristu grupējuma "Hamās" asiņainā iebrukuma Izraēlā. Ministrs norādīja, ka tas ir Krievijas "pilnvaroto personu" darbības rezultāts.
Saistībā ar notikušo arestēja divus Moldovas pilsoņus, kuri esot rīkojušies kāda prokremliska Moldovas uzņēmēja uzdevumā.
Arī Francijas drošības dienesti brīdina par Krievijas arvien pieaugošajiem centieniem saasināt šķelšanos Francijas sabiedrībā.
Tas īpaši varētu pastiprināties pirms vasarā gaidāmajām olimpiskajām spēlē Parīzē. Francijas Iekšējās drošības ģenerāldirektorāts ir aicinājis policiju ziņot pat par "visneuzkrītošākajām" Krievijas ietekmes aģentu darbībām Francijā.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ paziņojis, ka rietumvalstis varētu nosūtīt sauszemes karaspēku uz Ukrainu, lai nepieļautu Krievijas uzvaru karā. Atsevišķas valstis, tostarp ASV jau ir noraidījušas šādu ideju.
Neraugoties uz sabiedroto noraidošo attieksmi, Francijas prezidenta administrācijā joprojām valda viedoklis, ka ir jābūt diskusijām par iespēju nosūtīt rietumvalstu karavīrus uz Ukrainu. Avots Elizejas pilī telekanālam CNN norādīja, ka Francijas valdība ir aicinājusi parlamentā rīkot debates, lai apspriestu, kā iespējamā situācijas pasliktināšanās Ukrainā var ietekmēt Francijas drošību.
