Lai turpinātu sniegt finanšu atbalstu Ukrainai, Eiropas Savienības valstīm ir vienbalsīgi jāvienojas par daudzgadu budžeta grozīšanu. Par to ceturtdien un piektdien tika spriests dalībvalstu līderu sanāksmē Briselē. Tā kā nauda Ukrainai ir vajadzīga jau nākamā gada sākumā, nav atlicis daudz laika, lai atrastu kopsaucēju.
Fico aizbildinās ar korupciju Ukrainā
Ungārijas un Slovākijas līderi pauda iebildumus pret 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai turpmākajos četros gados. Tādēļ nav skaidrs, cik ātri ES dalībvalstis varētu par to vienoties.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns apgalvo, ka ES atbalsta stratēģija esot izgāzusies un Ukrainai neesot cerību uzvarēt Krieviju kaujas laukā.
Sniedzot interviju ungāru žurnālistam (tātad tas bija pašmāju auditorijai domāts vēstījums), Orbāns paziņoja, ka Ukraina šo karu zaudēs un Eiropai jādomā par "plānu B".
"Šodien visi zina, bet neuzdrošinās teikt, ka stratēģija ir izgāzusies, ir pilnīgi skaidrs, ka ukraiņi frontē neuzvarēs. To raksta un saka visi militārie eksperti, tikai politiķi neuzdrošinās atzīt, ka esam izvēlējušies nepareizu stratēģiju," apgalvo Orbāns.
Līdz šim Orbāns bija vienīgais potenciālais Krievijas sabiedrotais ES dalībvalstu līderu vidū, bet tagad viņam pievienojies arī jaunais Slovākijas valdības vadītājs Roberts Fico, kurš nekavējoties pēc stāšanās amatā paziņoja par savu lēmumu apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Fico apgalvo, ka Ukraina esot viena no korumpētākajām valstīm pasaulē, tādēļ tai nevarot piešķirt ES naudu bez garantijām, ka tā netiks izsaimniekota.
Ukrainas valdība uzsver, ka ļoti rūpīgi uzmana piešķirtās naudas izlietošanu un cīņa pret korupciju ir tās prioritāte Nr. 2 uzreiz pēc cīņas kaujas laukā pret Krievijas iebrucējiem.
Zīmīgi, ka paša Fico vārds nereti izskanējis saistībā ar korupcijas skandāliem, un 2018. gadā viņš jau zaudēja premjera posteni pēc tam, kad Slovākiju satricināja korupciju izmeklējošā žurnālista Jana Kucjaka slepkavība.
Siliņa: Eiropai ir jāpilda Ukrainai dotie solījumi
Komentējot Ungārijas un Slovākijas līderu iebildumus, Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka Eiropai ir jātur savi solījumi.
"Es šodien akcentēju, ka mums ir jārēķinās, ka Eiropa ir devusi solījumus Ukrainai un mums šie solījumi ir jāpilda. Tas, cik vienota ir Eiropa, vairs nav jautājums, kā mēs reflektējam uz Krieviju, bet tas ir mūsu pašu Eiropas sejas saglabāšanas jautājums," norāda Siliņa.
"Ja mēs šādus solījumus Ukrainai esam devuši, tad mums noteikti tie ir jāizpilda un kopējā vienotība ir jāatrod.
Tas, ka kādai valstij ir atšķirīgs viedoklis, tas tā var būt, bet svarīgi, kā rīkosimies mēs kā Eiropa, lemjot un pārskatot budžetu, kāda būs pozīcija tajā brīdī."
"Gaisotne kopumā ir tāda, ka Eiropa ir vienota atbalstā Ukrainai. Domāju, ka tas visiem ir skaidrs, jautājumi būs par niansēm, kur šo naudu dabūt – vai tas ir kaut kas jau no Eiropas budžetā esošās naudas, vai papildu nauda. Kopumā runājām, ka tā varētu būt papildu nauda. Latvijai ir svarīgi, lai Ukraina nepazūd no fokusa," teica Siliņa.
Kallasa: Krievijai nedrīkst ļaut uzvarēt
Ungārijas un Slovākijas pozīciju kritizēja arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
"Viņi ir izteikuši savu viedokli, un viņiem tika uzdoti arī jautājumi par to, kā viņi šādā gadījumā redz nākotni?
Ja mēs vairs nepalīdzam Ukrainai, tad kāda ir alternatīva? Tad Krievija uzvar. Kāpēc jūs domājat, ka jūs būsiet lielākā drošībā, ja mēs atdosim Ukrainu Krievijai?
Uz šo jautājumu viņiem nav atbildes. Tāpēc mums ir jāturpina runāt."
Nepārtrauktā kritika, ko Orbāns vērsis pret Eiropas Savienību (vēl pavisam nesen viņš to salīdzināja ar PSRS totalitāro režīmu), novedusi pie tā, ka viņam Eiropadomē ir maz sabiedroto.
Eiropas līderu kopējais noskaņojums liecina par apņēmību arī turpmāk atbalstīt Ukrainu.
"Pirmais punkts, ko es gribēju uzsvērt, ir atbalsts Ukrainai. Ukraina mums ir prioritāte un tā arī paliks. Esam apņēmības pilni arī turpmāk piedāvāt finansiālu atbalstu," teica Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Brisele cer pārliecināt Ungāriju atteikties no veto, atbrīvojot daļu no kohēzijas fondiem, kas bija iesaldēti ieilgstošajā strīdā par tiesiskumu Ungārijā. Kā panākt Slovākijas atbalstu – tas vēl ir jārisina.
Lēmums par ES budžeta palielināšanu ir jāpieņem līdz gada beigām, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu Kijivai, kā ES to ir apsolījusi. Pašreizējais ES finansējums kara skartajai valstij drīz beigsies.
ES arīdzan turpina strādāt pie plāna, kā izmantot Krievijas aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai. Taču arī šis priekšlikums dalībvalstīs netiek uztverts viennozīmīgi.
Šobrīd dienas kārtībā ir koncentrēšanās uz tā saukto virspeļņu - proti, atrast veidu, kā izmantot ieņēmumus no Krievijas aktīviem, kas pašlaik gūst labumu ierobežotam skaitam finanšu institūciju Eiropas Savienībā. Šī negaidītā peļņa jau ir diezgan ievērojama, un ir doma to apvienot un pēc tam caur ES budžetu novirzīt Ukrainai un Ukrainas atjaunošanai.
Taupīgo valstu iebildumi
Ja par 50 miljardiem Ukrainai ir cerības panākt vienošanos, tad par papildu naudu migrācijas krīžu risināšanai, ko prasa vairākas, it īpaši Dienvideiropas valstis, ir sarežģītāk. Vairākas valstis nevēlas piešķirt Eiropas Komisijai (EK) papildu miljardus. Pārsvarā šādu pozīciju ieņēmušas tā dēvētās "taupīgās valstis" – Vācija, Nīderlande, Dānija.
Dānijas valdība nākusi klajā ar pētījumu, kurā apgalvots, ka EK neizmantotie līdzekļi sasniedz 16 miljardus eiro.
Pie tam atklājies, ka Itālijā izmeklē apsūdzības korupcijā pret amatpersonām vairākās Itālijas vēstniecībās – Šrilankā un Bangladešā, kur pret kukuļiem līdz pat 4000 eiro izsniegtas vīzas ieceļošanai Itālijā un tātad arī ES teritorijā.
Nesen līdzīgs skandāls izcēlās saistībā ar vīzu izsniegšanu Polijas vēstniecībās Āzijā.
Briseles tikšanās bija zīmīga arī ar to, ka šī bija pēdējā sanāksme Luksemburgas premjeram Ksavjē Betelam, jo pēc viņa partijas zaudējuma parlamenta vēlēšanās Luksemburgā būs varas maiņa un amatā stāsies cits premjers. Betels šajā postenī darbojies gandrīz 10 gadu un Briselē bija labi ieredzēts.
