Krīžu regulējums ir daļa no ES patvēruma politikas reformas, par kuru jau ilgu laiku notiek asas diskusijas. To mērķis ir ļaut galvenajās migrantu uzņēmējvalstīs noteikt ilgākus patvēruma pieteikumu reģistrācijas termiņus uz ārējām robežām, kā arī pazemināt izmitināšanas un aprūpes standartus.
Viens no priekšlikumiem paredzēja, ka cilvēkiem, kas vēlas saņemt aizsardzību, krīzes situācijās būs jāpaliek uzņemšanas centros pie robežas ilgāk par 12 nedēļām.
Pret jaunajiem noteikumiem balsoja četras valstis un trīs atturējās. Piemēram, Vācija bažījas, ka ES standarti patvēruma meklētājiem tiks pārlieku pazemināti, savukārt Polija un Ungārija uzskata, ka tiem jābūt vēl brīvākiem.
Sarunvedēji – ES prezidējošās Spānijas pārstāvji – cerēja panākt kompromisu līdz mēneša beigām, bet nu ir skaidrs, ka diskusijas ilgs mēnešiem.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības dalībvalstis pagājuša mēneša sakumā panāca konceptuālu vienošanos par plānu, kas paredz dalīt atbildību par nelegāli iebraukušiem migrantiem.
Pirmajām uzņēmējvalstīm būs jāapstrādā patvēruma pieteikumi, bet pārējām būs jāuzņem daļa ieceļotāju vai jāmaksā 20 tūkstoši eiro par katru kvotas ietvaros neuzņemto personu.
