Pagājušā gada Polijas parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta. Tajās balsu vairākumu ieguva partijas, kuras pārrunu rezultātā spēja izveidot vienotu koalīciju pret tā saukto "apvienoto labējo" bloku, kurā visvairāk balsu ieguvusī Jaroslava Kačiņska vadītā partija "Likums un taisnīgums" apvienoja arī vairākas citas labēji orientētas partijas.
100 dienu solījumi
Vēl rudenī kampaņas laikā "Pilsoniskās platformas" līderis Tusks solīja pirmo simt dienu laikā īstenot simt konkrētus solījumus. Tuvojoties simboliskajam datumam, vairāki eksperti un mediji ir centušies apkopot, kā tad pašreizējai Polijas valdībai ir veicies ar solījumu izpildi. Piemēram, viens no lielākajiem Polijas portāliem "Wirtualna Polska" Tuska valdības simtajā dienā secināja, ka
no simts solījumiem pilnībā īstenoti ir tikai 17, vēl 15 īstenoti daļēji, bet 68 tikai gaida savu izpildi.
Preses konferencē Donalds Tusks sniedza šādu savas valdības darba vērtējumu: "Es gribu skaidri uzsvērt – šo triju mēnešu laikā mēs esam izdarījuši vairāk nekā jebkura cita valdība Trešās Polijas Republikas vēsturē. Sarežģītākos apstākļos, nekā citām valdībām pirms mums, un jūs to visi labi zināt. [..] Protams, es labprāt vēlētos šodien teikt, ka no 100 solījumiem visi ir simtprocentīgi īstenoti par spīti tiem apstākļiem, kādos strādājam. Nemaz nerunājot par būtisko kara rēgu. Kā jau jūs varat iedomāties, es nevēlos pārspīlēt, taču 70 līdz 80 procentus sava laika pavadu, atjaunojot to, ko sabojāja mūsu priekšgājēji. Pat jautājumos, kas saistīti ar lauksaimniecību."
Tikmēr iepriekš valdošā partija, bet tagad opozīcijā esošā "Likums un taisnīgums" uzskata, ka Tuska valdība nav sasniegusi ko vērā ņemamu. Opozīcija kritizējusi pašreizējās koalīcijas veiktās reformas.
Latvijas Radio sazinājās ar vairākiem Polijas politikas vērotājiem, lai uzklausītu viņu vērtējumu par Tuska valdības pirmajām simt dienām.
Nedēļraksta "Do Rzeczy", laikraksta "Rzeczpospolita" un portāla "Onet" apskatnieks Lukašs Važeha vērtēja, ka aizvadītajās simt dienās valdība ir panākusi labi ja dažus no visiem solījumiem.
"Daži valdošās partijas politiķi saka, ka vajadzēja būt acīmredzamam, ka šī valdība nespētu īstenot visus solījumus, jo tā valda ar koalīcijas partneriem. Bet ir jāpatur prātā, ka tad, kad tika izziņots saraksts ar 100 solījumiem, Donalds Tusks jau zināja, ka strādās ar koalīcijas partneriem. [..] Viņš teica – ja jūs vēlaties redzēt mūsu programmu, šī ir mūsu programma un šis ir tas, ko īstenosim. Līdz ar to pirms vēlēšanām viņš radīja iespaidu, ka tieši tas ir solījumu saraksts, kas 100 dienu laikā tiks īstenots. Kas, protams, patiesībā nav noticis," sacīja Važeha.
Atjauno likuma varu un attiecības ar Briseli
Laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenā redaktora vietnieks Bartošs Veliņskis izcēla, ka Polijā ir atjaunota likuma vara un atkal ir funkcionējošs parlaments. Savukārt ārlietās daudz darīts attiecību atjaunošanā.
"Es uzskatu, ka Polija šobrīd tika nostādīta uz pareizā ceļa. Protams, var iebilst, ka Donalds Tusks solīja paveikt 100 lietas. Tas, ka tikai septiņi vai deviņi solījumi tika pilnībā īstenoti, neskaitās. Bija lielāki un mazāki solījumi viņa sarakstā. Taču jāpatur prātā, ka
šī nebija normāla valdības maiņa, kas notika pagājušā gada decembrī. Tas bija brīdis, kad tika atcelts autoritārais režīms un varu pārņēma demokrātiskais režīms.
Tik daudz kas Polijā bija sabojāts pēdējo sešu līdz astoņu gadu laikā, tik daudz kas ir jāattīra, tik daudz kas jāizmeklē, jāsauc pie atbildības. Nevar sagaidīt, ka pēc 100 dienām premjers nāk preses konferencē un pasaka, ka – jā, esmu visus kampaņā solītos mazos jautājumus atrisinājis," sacīja Važeha.
Ārpolitikas un Eiropas Savienības lietu pētnieks Varšavas Starptautisko attiecību centrā Eugeņjušs Smolars norādīja, ka valdības maiņa Polijā vispirms noveda pie ātras attiecību atjaunošanas ar Briseli un tādām galvaspilsētām kā Berlīni vai Parīzi, ar kurām iepriekšējās valdības laikā bija saspīlētas attiecības.
Šobrīd galvenais politikas virsmērķis ir drošība un aizsardzība. Iekšpolitiski, par spīti problēmām, darbs risinās veiksmīgi, cita starpā pozitīvi vērtējot izmaiņas tieslietu jomā.
Neatkarības atgūšana medijos un tiesās?
Viena no pirmajām reformām, ko valdība īstenoja pēc stāšanās amatā, bija saistīta ar sabiedrisko mediju depolitizāciju. Visi uzrunātie pārzinātāji atzīmēja, ka Polijas Radio un Polijas Televīzijas ziņu pārraidēs nav vērojams atklāts atbalsts valdošajai partijai, kāds tas bija iepriekšējās valdības laikā.
Važeha gan nav pārliecināts, ka sabiedriskie mediji var būt pilnīgi neatkarīgi: "Ir daudz cilvēku, kas, pēc manām domām, vēlētos strādāt sabiedriskajos medijos, kas bija kvēli iepriekšējās valdības pretinieki. Daži no viņiem jau strādā sabiedriskajos medijos. Tas nav viņu interesēs, ka sabiedriskie mediji ir politiski neatkarīgi. Tāpēc viņu interesēs ir, ka sabiedriskie mediji atbalsta valdību, gluži kā tas bija iepriekšējās valdības laikā."
Smolars piebilda, ka Polijas sabiedriskajiem medijiem ir jāiziet reformu process, ņemot vērā gan tehnoloģiska rakstura, gan satura patērēšanas izmaiņas.
Vēl viena joma, kur notiek aktīvs valdības darbs, ir saistīta ar tiesu neatkarības atjaunošanu. Visi uzrunātie eksperti piekrita, ka ir jāatjauno Konstitucionālās tiesas neatkarība. Tās vadītāja Jūlija Pšilembska ir pietuvināta partijai "Likums un taisnīgums", un tiek uzskatīts, ka viņas līdzšinējais darbs ir bijis šī spēka labā.
Gan Veliņskis, gan Smolars pozitīvi vērtēja īstenotās izmaiņas, savukārt Važeha šajā jautājumā ieņem nogaidošāku pozīciju.
Protesti, drošība un ekonomika
Komentējot notikušos zemnieku protestus un Tuska valdības reakciju, uzrunātajiem politikas vērotājiem viedokļi dalās. Gan Smolars, gan Veliņskis uzsvēra, ka protesti ir sekas iepriekšējās valdības rīcībai Ukrainas graudu importa jautājumā. Lauksaimnieku protestos Veliņskis saskata Krievijas ietekmi, turklāt daļa protestējošo simpatizējot Krievijai.
Tikmēr Važeha uzskata, ka valdība savā rīcībā nevēlas tieši iesaistīties strīdā ar lauksaimniekiem, toties pieļauj koalīcijas partiju atbalstītāju kritiku protestētāju virzienā, dēvējot tos arī par Putina sabiedrotajiem.
Vērtējot izaicinājumus, ar kuriem pārredzamā nākotnē nāksies saskarties Donalda Tuska valdībai, Važeha nosauca gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kas noritēs aprīļa vidū, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnijā un prezidenta vēlēšanas nākamajā gadā.
Izaicinājums būs arī Eiropas Zaļā kursa ietekme uz Polijas sabiedrību un iespējama negatīvā sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienības politiku.
Veliņskis norādīja uz iepriekšējās valdības atstāto mantojumu, kura vidū ir "Likumam un taisnīgumam" lojāli tiesneši. Žurnālista ieskatā varētu paiet mēneši, ja ne pat gadi, lai tiktu galā ar iepriekšējās valdības atstāto mantojumu. Viņš gan piekrīt atsevišķu cilvēku viedoklim, ka ir jābūt arī skaidrai vīzijai par valsts nākotni.
Tikmēr Eugeņjušs Smolars vērsa uzmanību uz šādām jomām: "Vispirms drošība. Mēs esam satraukti par analīzi, kas norāda, ka Krievija nevēlas apstāties pie Ukrainas robežas. Ka Ukraina bez pienācīgas palīdzības no Savienotajām Valstīm un Eiropas var zaudēt. Un tā būtu traģēdija mums visiem un Eiropas drošības arhitektūrai. Pirmās bažas ir drošība. Polija jau iegulda vairāk nekā trīsarpus procentus no iekšzemes kopprodukta drošībā un aizsardzībā, kas ir pat vairāk nekā ASV. 3,75%, un tas pārsniegs četrus procentus nākamgad. Daudz ko izdarījušas Baltijas valstis, kā arī Somija un Zviedrija, kas pievienojās NATO. Otrs apsvērums ir ekonomika. Fiskālā situācija ir ļoti saspringta. Vācija, kas ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris – 28% no tirdzniecības apmaiņas vien ir ar Vāciju –, šobrīd piedzīvo smagu ekonomisko situācijas periodu.
Ja sadarbība ar Vāciju vājināsies, tā ātri vien ietekmēs Polijas ekonomisko situāciju un Polijas valdības fiskālo stāvokli."
Pēdējā laika vēlētāju aptaujas uzrāda, ka valdošo koalīciju veidojošās partijas saglabā vairuma vēlētāju atbalstu. Donalda Tuska pārstāvētajai "Pilsoniskajai platformai", kurai šajās aptaujās ir pirmā vieta, arvien vairāk palielinās atrāviens no kādreizējās varas partijas "Likums un taisnīgums".
