Šāds augstskolas grāds – bakalaura, maģistra vai doktora – tiktu automātiski atzīts visā Eiropas Savienības teritorijā.
Priekšlikuma autori vēlas padarīt Eiropas augstāko izglītību konkurētspējīgāku un savstarpēji saistītu. Taču Eiropas Komisija nevar to uzspiest, jo izglītības nozare pārsvarā ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetencē, un to universitātēm ļoti rūp sava autonomija.
Priekšlikums paredz, ka universitātes – tās, kuras to vēlas, – varētu izveidot "Eiropas juridisku personu", lai piešķirtu šādus Eiropas grādus. Taču izskanējušas arī bažas, ka šāda superuniversitāte tiktu izveidota ārpus valstu robežām.
"Tas ļaus Eiropas universitātēm kļūt atvērtākām, sanākt kopā – vairāk nekā vienai, protams, lai tās kopā var izveidot vai nu programmas ar vispirms marķējumu "Eiropas grāds", vai otra iespēja vēlāk – nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu – jau no paša sākuma izsniegt Eiropas grādus. Tas būs ļoti atvērts rīks un process," spriež ES eiropeiskās dzīvesziņas komisārs Margaritis Shins.
EK uzskata, ka šāds Eiropas grāds samazinātu birokrātiju un ļautu augstākās izglītības iestādēm no dažādām valstīm netraucēti sadarboties pāri robežām un izveidot kopīgas programmas.
Nākamajā gadā EK plāno "Erasmus+" programmas ietvaros uzsākt "Eiropas grādu iegūšanas projektus", lai sniegtu finansiālus stimulus dalībvalstīm, lai to augstkolas iesaistītos ceļā uz Eiropas grādu.
Pagaidām vēl nav skaidrs, cik universitāšu būs ieinteresētas un vai tās vēlēsies šādus Eiropas grādus ieviest.
