NATO neplāno sūtīt karaspēku uz Ukrainu, ziņu aģentūrai AP uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs izteicies, ka "NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu atbalstu". "Mēs to darām kopš 2014. gada un pastiprinājām pēc pilna mēroga iebrukuma. Taču nav plānu par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā," norādīja Stoltenbergs.

Pirmo reizi divu gadu laikā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā kāds no rietumvalstu līderiem ir atklāti runājis par iespēju nosūtīt savas valsts karaspēku uz Ukrainu. Francijas prezidents Makrons pirmdien paziņoja, ka Eiropai ir jāizskata visas iespējas, lai nepieļautu Krievijas uzvaru karā Ukrainā, jo tas ir izšķiroši kontinenta stabilitātei un drošībai.

"Šodien nav vienprātības par oficiālu sauszemes karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, taču, situācijai dinamiski attīstoties, nekas nav izslēgts. Mēs darīsim visu, lai Krievija nevarētu uzvarēt šajā karā," sacīja Francijas prezidents.

Makrons neatklāja, kuras valstis bez Francijas būtu gatavas sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Taču vairāku valstu vadītāji paziņoja, ka neatbalsta Eiropas tiešu iesaistīšanos karā Ukrainā.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirms došanās uz Parīzi, kur vairāk nekā 20 valstu augstākās amatpersonas apsprieda iespējas palielināt palīdzību Ukrainai, apgalvoja, ka dažas valstis apsver, vai noslēgt divpusējus līgumus par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu. Fico piebilda, ka viņa valdība neplāno ierosināt Slovākijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, taču nesniedza sīkāku informāciju par to, kuras valstis varētu apsvērt šādus nolīgumus vai ko tieši šo valstu karavīri darītu Ukrainā.

"Mēs saskatām drošības riskus divpusējos nolīgumos starp citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēlas nosūtīt karaspēku uz Ukrainu.

Ir šokējoši, ka Eiropas Savienības un NATO līderu tēzēs vārds "miers" nav lietots ne reizi. Tikai "karš", "karš" un "karš".

Jūs zināt manu viedokli šajā jautājumā, es nevaru identificēties ar šādu politiku, jo militāra risinājuma nav, un visi zina, ka problēmu Ukrainā nevar atrisināt militārā ceļā," uzskata Fico.

Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, kura valsts šonedēļ varētu pievienoties NATO, sacīja, ka Zviedrija nepiekrīt Makrona idejai.

"Šobrīd tas vispār nav aktuāli, jo mēs esam pilnībā aizņemti ar moderna bruņojuma nosūtīšanu Ukrainai. Arī no Ukrainas puses nav pieprasījuma pēc tā. Taču valstīm ir atšķirīgas tradīcijas atbalsta sniegšanā citām valstīm. Francijas tradīcija nav Zviedrijas tradīcija. Tāpēc es cienu Francijas vēlmi palīdzēt Ukrainai. Zviedrijā šādas diskusijas nenotiek. Mēs piedalāmies, sūtot Ukrainai resursus, materiālus un naudu, un tas tiek ļoti augstu novērtēts," Kristersons sacīja intervijā Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala pirms došanās uz Parīzi atteicās sniegt komentārus, norādot, ka līderi tiekas, lai apspriestu iespējamos variantus, taču viņš uzsvēra, ka "Čehija noteikti nevēlas sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu".

Preses konferencē, kurā Fiala uzrunāja žurnālistus, piedalījās arī Polijas premjers Donalds Tusks.

"Mēs neapsveram iespēju sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, un šajā jautājumā mums ir kopīga nostāja ar Čehiju," viņš teica. "Šodien mums, tāpat kā Polijas un Čehijas valdībām, ir jākoncentrējas uz to, lai pilnībā atbalstītu Ukrainu tās militārajos centienos."

Līdzīgās domās ir arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņš otrdien noraidīja ideju par Eiropas vai NATO valstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu.

"Tas, par ko no paša sākuma vienojāmies paši un savā starpā, attiecas arī uz nākotni, proti, ka Ukrainas teritorijā nebūs nekādu karavīru, kurus tur sūtīs Eiropas valstis vai NATO valstis," Šolcs sacīja žurnālistiem. Tāpat šajās valstīs izvietotajiem karavīriem nevajadzētu "aktīvi piedalīties kara notikumos", viņš sacīja.

Savukārt Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses pārstāvis pavēstīja, ka briti neplāno nosūtīt uz Ukrainu lielu skaitu karavīru.

"Apvienotajai Karalistei jau ir neliels skaits personāla valstī, kas atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus, tostarp medicīnisko apmācību nolūkos," žurnālistiem sacīja Sunaka pārstāvis. "Mums nav plānu veikt plaša mēroga izvietošanu."

Stoltenbergs aģentūrai AP norādīja, ka "šis ir Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, rupji pārkāpj starptautiskās tiesības". "Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukrainai, protams, ir tiesības uz pašaizsardzību un mums ir tiesības atbalstīt Ukrainu šo tiesību aizstāvēšanā," viņš piebilda.

NATO kā alianse sniedz Ukrainai tikai nemilitāru palīdzību un atbalstu, piemēram, medicīnas preces, formas tērpus un ziemas ekipējumu, bet alianses dalībvalstis divpusēji vai grupās sūta ieročus un munīciju. Jebkuram lēmumam par karaspēka nosūtīšanu būtu nepieciešams visu NATO dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks sacīja, ka runas par NATO karavīru iespējamo nosūtīšanu uz Ukrainu viņu pārsteidza, jo šobrīd Ukrainai steidzami nepieciešami ieroči un munīcija, nevis karaspēks.

Tāpēc, viņaprāt, esot grūti spriest, ko Francijas prezidents ar šādiem izteikumiem vēlējās panākt, taču pastāv dažādi minējumi.

"Un viens no tiem minējumiem ir tāds, ka, pirmkārt, tas ir signāls Krievijai – proti, NATO valstis ir akceptējušas ierobežojumus savai rīcībai jau no kara sākuma. Ir ierobežojumi un daļa no tiem attiecas arī uz Ukrainu – piemēram, Rietumu ieročus nevar izmantot pret Krievijas teritoriju," viņš stāstīja. "[Makrona teiktais] varētu būt signāls Krievijai, ka, ja karš turpināsies, tad kādā brīdī varam nonākt situācijā, kad NATO šo jautājumu varētu aktualizēt."

Skaidrojot, par kādu situāciju šajā gadījumā būtu runa, Rostoks norādīja, ka, piemēram, tādu, ja Ukrainai kaujaslaukā veiktos pavisam slikti. 

"Bet cita interpretācija varētu būt arī tāda, ka tas ir signāls Francijas NATO sabiedrotajiem, lai tiktu paātrinātas ieroču, munīcijas piegādes. Šis ir tāds kā atgādinājums, ka, ja Ukrainai tiešām ies grūti, tad mums visiem būs jāatbild uz jautājumu, ko darīt tālāk – vai ļaut Krievijai tiešām gūt uzvaru," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" vērtēja drošības speciālists.

Taču kopumā NATO karaspēka izvietošanā Ukrainā aizvien ir daudz šķēršļu un ir skaidrs, ka NATO aizvien nav vienprātības šajā jautājumā un, visticamāk, arī nebūs.

"Nekad nebūs tā, ka visas NATO dalībvalstis būs gatavas steigties palīgā Ukrainai situācijā, kad Ukraina nav NATO dalībvalsts," vērtēja Rostoks. "Bet šeit varētu būt diezgan lielas problēmas arī pie nosacījuma, ja kādas atsevišķas NATO valstis lemj nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu. Jo faktiski reakcija jau ir bijusi arī no Krievijas puses – tā ir brīdinājusi, ka, ja NATO karavīri ir Ukrainā, tad tas nozīmē arī karu starp Krieviju un NATO. Un, attiecīgi, kādas valsts rīcība, palīdzot Ukrainai, var novest pie tā, ka tad alianse tiek ievilkta karā ar Krieviju. Bet tas savukārt var novest pie šķelšanās alianses ietvaros."

Eiropas Parlaments otrdien pārliecinoši nobalsojis par 50 miljardu eiro lielu finansiālo atbalstu Ukrainai. Starp nedaudzajiem "pret" balsotājiem bija arī eiroparlamentāriete no Latvijas Tatjana Ždanoka.

Tikmēr Ukraina turpina aizstāvēties pret Krieviju. Diemžēl jaunākās ziņas no frontes nav iepriecinošas, jo iebrucējiem ir izdevies okupēt vēl vairākus ciematus valsts austrumos. Tas lielā mērā ir saistīts ar rietumvalstu militārā atbalsta kritumu.
 
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ intervijā telekanālam CNN paziņoja, ka bez ASV turpmāka militārā atbalsta Ukrainas Bruņotie spēki šogad nevarēs gūt panākumus frontē un būs spiesti atdot vēl vairāk teritoriju.
 
ASV Kongresa Pārstāvju palāta joprojām nav apstiprinājusi likumprojektu par vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Tāpēc ASV prezidents Džo Baidens otrdien tiksies ar Kongresa republikāņu un demokrātu līderiem, lai mudinātu viņus pēc iespējas drīzāk panākt kompromisu, kas ļautu apstiprināt jau mēnešiem aizkavēto palīdzību Ukrainai.