Dalībvalstīm būs arī jāpieņem nacionālie atjaunošanas plāni, kuros sīki izklāstīts, kā tās plāno nospraustos mērķus sasniegt.
Zemniekiem bija iebildumi pret Zaļā kursa prasībām
Daļa no prasībām, kas būs jāizpilda zemniekiem, lai to sasniegtu, ir arī viens no vairākiem iemesliem, kādēļ pēdējo nedēļu laikā visā Eiropā notiek plaši zemnieku protesti.
Eiropas Parlamenta lēmums tika pieņemts ar 329 balsīm "par", 275 deputāti bija pret, bet 24 deputāti atturējās.
Šis balsojums nozīmē, ka tagad 27 dalībvalstīm būs vienota politika sliktā stāvoklī esošu biotopu atjaunošanai, kā arī bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai. Tagad tas tikai vēl oficiāli jāapstiprina ES Padomei.
Šī ir Zaļā kursa otrā daļa. Pirmā bija par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu. Sākotnēji šis likums tika saukts par bioloģiskās daudzveidības likumu, bet tagad – par Dabas atjaunošanas likumu.
"Mums nav rezerves planētas"
Stīvēšanās par šo likumu ir bijusi asa. Eiropas Komisijas sākotnējie priekšlikumi tika mīkstināti, un arī tagad "maigajā variantā" EP labējie un Tautas partijas grupa balsoja pret, sakot, ka šis likums uzliek pārāk lielu slogu zemniekiem.
"Ir bijuši meli, manipulācijas, – taču šis ir pārdomāts likums ekosistēmu atveseļošanai, dabas veicināšanai un vispirms jau lauksaimniekiem un zvejniekiem. Ar klimata likumiem problēmu nav. Ir problēmas ar dabas stāvokli un klimata pārmaiņām," uzskata EP deputāts Sesars Luena no Spānijas, ziņotājs par šo regulu.
"Šī Eiropai ir nozīmīga diena, jo nu mēs ne vien aizsargājam dabu, bet arī to atjaunojam," uzsver Luena.
"Šis regulējums palīdzēs atjaunot degradētas ekosistēmas, un vienlaikus būs ņemtas vērā lauksaimniecības nozares īpašās vajadzības, nodrošinot dalībvalstīm elastību. Vēlos pateikties zinātniekiem par sniegtajiem pierādījumiem un cīņu pret klimata pārmaiņu noliedzējiem. Esmu pateicīgs arī jauniešiem, kuri mums atgādina, ka mums nav ne rezerves plāna, ne rezerves planētas."
Veicinās nosusināto kūdrāju atjaunošanu
Lai vairotu biodaudzveidību lauksaimniecības ekosistēmās, ES valstīm būs jāuzlabo divi no šiem trim rādītājiem: zālāju tauriņu indekss, lauksaimniecības zemes daļa ar ļoti daudzveidīgiem ainavas elementiem un oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnē.
Jāveic arī pasākumi, lai paaugstinātu lauku putnu populāciju indeksu, jo putni ir labs biodaudzveidības vispārējā stāvokļa rādītājs.
Nosusinātu kūdrāju atjaunošana ir viens no izmaksu ziņā efektīvākajiem veidiem, kā lauksaimniecības nozarē samazināt emisijas.
Tāpēc ES valstīm līdz 2030. gadam ir jāatjauno vismaz 30% nosusināto kūdrāju (un vismaz ceturtdaļai no tiem ir jāatjauno hidroloģiskais režīms), līdz 2040. gadam — 40%, bet līdz 2050. gadam — 50% (un vismaz trešdaļai no tiem ir jāatjauno hidroloģiskais režīms).
Hidroloģiskā režīma atjaunošana lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem būs brīvprātīga.
Zemniekus tas, protams, uztrauc, bet tai pat laikā direktīva tapusi, reaģējot uz iedzīvotāju priekšlikumiem, kas iekļauti Konferences par Eiropas nākotni secinājumos.
Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tiesību aktā ir paredzēts, ka izņēmuma gadījumā lauksaimniecības ekosistēmas var atkāpties no nospraustajiem mērķiem, proti, ja attiecīgo mērķu izpilde pamatīgi samazina tās zemes apjomu, kas nepieciešama, lai ražotu pietiekami daudz pārtikas ES patēriņam.
