"Protokols (par Zviedrijas pievienošanos NATO) tika atbalstīts komitejā," pēc balsojuma ziņu aģentūrai AFP apliecināja opozīcijas Republikāņu tautas partijas (CHP) deputāts Utku Čakirezers
Līdz ar balsojumu komitejā ir sagatavots ceļš tam, lai notiktu balsojums likumdevēju sapulcē, kur vairums vietu ir prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdošajai koalīcijai.
Šobrīd nav skaidrs, kad varētu notikt šis balsojums.
Gandarījumu par komitejas balsojumu jau paudis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš arī mudināja Turciju un Ungāriju ratifikācijas procesu pabeigt iespējami drīz.
Turcija un Ungārija ir divas vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav apstiprinājušas Zviedrijas lūgumu par uzņemšanu aliansē.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn, pēc tam kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.
