Uz līdzdalību nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanās pretendē vesela kandidātu plejāde – kopumā 15 kandidāti.
Tomēr galvenais duelis arvien tas pats vecais, kāds bija 2020. gada prezidenta vēlēšanās. Demokrātu nometnē priekšgalā ir pašreizējais prezidents Džo Baidens, bet republikāņu partijā dominē eksprezidents Donalds Tramps.
Baidens zaudē tradicionālo demokrātu vēlētāju atbalstu
Ja vēlētājiem izvēle būtu jāizdara jau tagad, vairumā aptauju neliels pārsvars ir Trampam. Baidens pašlaik ir nonācis savas prezidentūras laikā zemākajā atbalsta punktā.
Daudzi demokrātu vēlētāji nav apmierināti ar viņa veidoto ārpolitiku, īpaši Izraēlas karā pret "Hamās". Daļa vēlētāju uzskata, ka Izraēla cīņā pret palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" aizgājusi par tālu, tāpēc viņi apšauba ASV nekritisko atbalstu Izraēlai.
Pret to izteikti ir jaunā paaudze, kā arī musulmaņu vēlētāji svārstīgajos štatos. Baidena popularitāte sarūk arī citu minoritāšu vidū.
"Aptaujas parāda dažas satraucošas tendences, no kurām mums nevajadzētu izvairīties. Ir vēlētāju grupas, kuras Baidens neaizsniedz," atzīst bijusī kongresmene, Demokrātu partijas pārstāve Donna Edvardsa.
"Tie ir jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam, afroamerikāņi, kuru vidū viņa atbalsts ir vēsturiski zems, kā arī latīņamerikāņi. Viņam ir gads, lai pie tā strādātu. Viņš būs demokrātu kandidāts, tieši tāpat kā Tramps būs republikāņu pārstāvis, mums tas ir jāsaprot. Un Baidenam ir jāstrādā pie tā, lai šie vēlētāji, tā teikt, atgrieztos mājās, jo tie ir tradicionālie demokrātu vēlētāji," uzskata Edvardsa.
Baidenu uzskata par pārāk vecu
Baidena galvenā problēma ir viņa cienījamais vecums. Šonedēļ viņš nosvinēja 81. dzimšanas dienu, un jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē.
Bet ja viņu ievēlētu uz otro termiņu, Baidenam būtu jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda: trīs ceturtdaļas amerikāņu uzskata, ka Baidens ir par vecu vēl vienam termiņam.
Republikāņi jau brīdina, ka, balsojot par Baidenu, jārēķinās ar iespēju, ka prezidenta nāves vai rīcībnespējas gadījumā par prezidenti kļūs līdzšinējā viceprezidente Kamala Herisa.
Pats Baidens saka, ka jūtas labi, un par savu vecumu mēdz pajokot. Un tomēr, kā vēsta "Politico", viņa padotie aicina prezidentu sargāt sevi no kritieniem, ar kājām mērojot īsākas distances un velkot ērtākas kurpes.
Apsūdzību bagāža līdz šim nav traucējusi Trampam
Arī Tramps vairs nav nekāds jauneklis, tomēr viņa vecums (77 gadi) tik lielas bažas vēlētājiem nerada. Un neskatoties uz bagāto kriminālapsūdzību bagāžu, Trampam joprojām ir ļoti liels atbalsts republikāņu vēlētāju vidū.
"Vai es domāju, ka Tramps var uzvarēt? Pilnīgi noteikti. Viņš ir spējis pret sevi vērstās kriminālapsūdzības pārvērst par kaut ko politiski pozitīvu. Viņš sevi veiksmīgi pasniedz kā bruņotās valdības upuri," norāda bijušais Baltā nama administrācijas vadītājs Miks Mulvenijs.
"Un tai pašā laikā ir Baidens, kurš nespēj pieņemt, ka viņa vecums ir problēma. Par to vairs nerunā tikai republikāņi vien, bet arī demokrātu bāze. Tā kā šobrīd viss notiek par labu Trampam," secina republikānis Mulvenijs.
Taču Trampa juridiskās cīņas un tiesas sēžu apmeklējumi nozīmē, ka laiks, ko viņš nākamgad varēs veltīt savai kampaņai, būs ierobežots.
Ja viņu atzīst par vainīgu – īpaši, ja viņam piespriež cietumsodu – tas varētu satricināt arī viņa lojālākos atbalstītājus, kaut arī teorētiski cietumsods viņam neliegtu kandidēt uz prezidenta amatu vai pat vadīt valsti no cietuma.
Amerikāņi gribētu plašāku izvēli
Abi kandidāti, kaut arī savu partijas vēlētāju favorīti, ir ļoti nepopulāri. Pirmo reizi vēsturē tik daudz amerikāņu (63%) uzskata, ka nepieciešama vēl cita, trešā izvēle.
Šo nišu mēģina aizpildīt politiķis ar amerikāņiem ļoti labi zināmu uzvārdu – Roberts Kenedijs juniors. Demokrātu dinastijas pēctecis, kurš nesen izstājās no cīņas par demokrātu nomināciju un tagad pretendē uz prezidenta amatu kā neatkarīgais kandidāts. No trešo partiju pārstāvjiem viņam tiek solītas vislabākās izredzes.
Lai arī mūsdienu ASV vēsturē vēlēšanās nekad nav uzvarējis trešās partijas kandidāts, viņu dalība ir atstājusi ietekmi uz rezultātu.
Demokrāti raizējas, ka ar Kenedija kandidatūru tiek sadalīta pret Trampu vērstā koalīcija un ka viņš var atņemt demokrātu balsis.
Demokrātu atbalstītājiem varētu patikt viņa slavenais uzvārds, vides aizsardzības politika un lielo korporāciju kritika.
Par viņu satraucas arī otrā frontes pusē – republikāņu vēlētājus varētu piesaistīt Kenedija nostāja pret vakcīnām un popularitāte konservatīvajās platformās.
Tomēr eksperti atgādina, ka visas prognozes vajadzētu uztvert ar zināmu devu piesardzības, jo 11 mēnešu laikā līdz vēlēšanām politiskā ainava vēl var pamatīgi mainīties.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu.
Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
