Pēc vairākiem mēnešiem nesaskaņu par jautājumiem, kas saistīti ar karu Gazas joslā, ANO Drošības padomei beidzot izdevies pieņemt rezolūciju, kurā abas karā iesaistītās puses aicinātas uz tūlītēju uguns pārtraukšanu Gazas joslā musulmaņu gavēņa mēneša ramadāna laikā.
Tāpat šajā rezolūcijā pieprasīts nekavējoties un bez nosacījumu izvirzīšanas atbrīvot visus ķīlniekus, kas atrodas teroristu grupējuma "Hamās" gūstā.
ASV, kam Drošības padomē ir veto tiesības, balsojumā atturējās. Pārējās dalībvalstis palsoja "par". Iepriekšējie centieni panākt, ka Drošības padome aicina uz pamieru, cieta neveiksmi pamatā tieši ASV veto dēļ, jo Savienotās Valstis cenšas nobalansēt uz šauras līnijas, atbalstot Izraēlu militāri, tomēr reizē arvien skaļāk paužot neapmierinātību ar humanitāro situāciju.
"The Security Council just approved a long-awaited resolution on Gaza, demanding an immediate ceasefire, and the immediate & unconditional release of all hostages.
— United Nations (@UN) March 25, 2024
This resolution must be implemented. Failure would be unforgivable."
-- @antonioguterreshttps://t.co/nOBuQOkxnj pic.twitter.com/68306FOR31
Tas, ka rezolūcija pieņemta, ASV balsojumā atturoties, radījis Izraēlas neapmierinātību.
Tā bija manāma jau pašā ANO mītnē, kur to pauda Izraēlas vēstnieks ANO Gilads Erdans.
"Ir ļoti skaidri jāsaprot, ka tikmēr, kamēr "Hamās" diplomātiskajos kanālos atsakās atbrīvot ķīlniekus, nav cita veida, kā nodrošināt viņu atgriešanu, kā vien ar militāru operāciju. Diemžēl jūs varat nosodīt terora aktus Krievijā un Irānā, bet ne Izraēlā. Šai padomei Izraēlas asinis ir lētas. Tā ir parodija, un man par to ir riebums," sacīja Erdans.
Izraēlas premjers Benjaminis Netanjahu atcēlis izraēliešu delegācijas braucienu uz ASV, kura laikā Savienotās Valstis bija iecerējušas iepazīstināt izraēliešus ar alternatīvām, kas ir Izraēlas armijas uzbrukumam Rafahas pilsētai Gazas joslas dienvidos.
Otrs sarunu temats būtu bijis Vašingtonas ierosinājums par humānās palīdzības paplašināšanu Gazas joslas iedzīvotājiem.
Netanjahu apsūdzēja ASV par atkāpšanos no principiālās nostājas, pieļaujot rezolūcijas pieņemšanu bez nosacījuma, ka uguns pārtraukšana ir atkarīga no ķīlnieku atbrīvošanas. Tikmēr Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs noraidījis šādus apgalvojumus.
"Pirmkārt, tā ir nesaistoša rezolūcija, tāpēc tai nav nekādas ietekmes uz Izraēlu un Izraēlas spēju turpināt tvarstīt "Hamās". Otrkārt, atturēšanās nepavisam neliecina par izmaiņām mūsu politikā. Tas ļoti saskan ar visu, ko mēs esam teikuši. Mēs vēlamies tikt ar šo galā un mums ir jāizlemj, kāda ir mūsu politika. Premjera birojs, šķiet, ar publiskiem paziņojumiem norāda, ka mēs šeit kaut ko esam mainījuši. Mēs neesam," teica Kērbijs.
Pēc ekspertu domām, ASV atturēšanās balsojumā liecina par ASV pieaugošo neapmierinātību ar Benjaminu Netanjahu.
Tikmēr bijušais sarunvedējs Tuvo Austrumu jautājumos vairāku Baltā nama administrāciju laikā Ārons Deivids Millers uzskata, ka, ja krīze netiks rūpīgi pārvaldīta, tā tikai saasināsies un uzticēšanās starp Baidena administrāciju un Netanjahu var sabrukt.
ASV atrodas Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants, kurš jau ticies ar dažādām amatpersonām. Otrdien viņam paredzēta tikšanās ar amerikāņu kolēģi Loidu Ostinu. Abi apspriedīs karu un Izraēlas plānoto ofensīvu Rafahā. Galants vēlas prasīt arī vairāk militārā aprīkojuma kara turpināšanai.
Taču šo sarunu panākumi ir uz lielas jautājuma zīmes gan saspīlēto attiecību dēļ, gan tādēļ, ka ir ne mazums politiķu un arī cilvēku sabiedrībā, kas uz ieroču pārdošanu Izraēlai raugās ļoti skeptiski.
