Par Zviedrijas uzņemšanu NATO nobalsoja 188 Ungārijas parlamenta deputāti, pret bija seši.
Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons to raksturojis kā "vēsturisku dienu" un apliecinājis Zviedrijas gatavību uzņemties atbildību par eiroatlantisko drošību.
Today is a historic day. The parliaments of all NATO member states have now voted in favour of Swedish accession to NATO. Sweden stands ready to shoulder its responsibility for Euro-Atlantic security.
— SwedishPM (@SwedishPM) February 26, 2024
Ungārija, kuras premjeram Viktoram Orbānam ir labas attiecības ar Krievijas vadoni Vladmiru Putinu, bija palikusi pēdējā NATO dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Ungārijas premjers Orbāns pirms balsojuma aicināja parlamentu lemt par labu Zviedrijas uzņemšanai NATO.
Orbāns apgalvo, ka tik nopietnam solim bija vajadzīgs laiks.
"NATO ir aizsardzības alianse. Nav nozīmīgāku apņemšanos par šo. Tāpēc bija svarīgi pirms jaunas dalībvalsts uzņemšanas vispirms atrisināt domstarpības. Mūsu abu valstu militārā sadarbība, kā arī Zviedrijas dalība aliansē stiprinās Ungārijas drošību," teica Orbāns.
Pārējās formalitātes prasīs vēl dažas dienas
Zviedrija pieteikumu dalībai NATO iesniedza reizē ar Somiju, – Somija jau pagājušā gada aprīlī tika uzņemta NATO, bet Zviedrijas uzņemšanu ilgu laiku kavēja Turcijas un Ungārijas iebildumi.
Turcija janvāra beigās atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu aliansē, un tagad šo soli spērusi arī Ungārija. Paredzams, ka jau tuvākajā laikā tiks nokārtotas visas procedūras, lai Zviedrija oficiāli kļūtu par NATO dalībvalsti.
Ungārijas parlamenta lēmums tagad jāapstiprina prezidentam un pēc tam jānosūta uz Vašingtonu, kas oficiāli ielūgs Stokholmu aliansē. Parasti tas prasa dažas dienas.
Tas ir būtisks pavērsiens Baltijas jūras reģiona drošībā, jo tagad Baltijas jūru gandrīz pilnībā ieskauj NATO dalībvalstis, kas kopīgiem spēkiem var stāties pretī Krievijas ambīcijām.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022. gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO.
Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.
Somija pievienojās NATO pagājušā gada aprīlī.
Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī. Budapešta lēmumu kavējās pieņemt, pārmetot Zviedrijai tās nepamatoto kritiku par Ungārijas valdību.
Kāpēc Ungārija kavējās ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO?
Ungārijas pretestība Zviedrijas dalībai nekad nav līdz galam bijusi skaidra – publiskajā vidē izskanējusi ungāru politiķu neapmierinātība ar zviedru kolēģu negatīvajiem izteikumiem par Ungārijas demokrātijas stāvokli, bet vienlaikus zināms, ka Orbāns ir tuvākais Putina sabiedrotais Eiropas Savienībā, kurš turklāt nereti nodarbojas ar šantāžu, cenšoties apmaiņā pret savu piekāpšanos izspiest sev labvēlīgus lēmumus.
Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto pērn septembrī norādīja, ka, ja vien Zviedrijas politiķi un valsts nacionālais radio nepārstās kritizēt Ungārijas demokrātiju, Ungārija neratificēs Zviedrijas pievienošanos NATO.
Vēstulē, kuru viņš nosūtīja Zviedrijas ārlietu ministram, Sijārto atsaucās uz kādu Zviedrijas sabiedriskās raidorganizācijas (SVT) izglītošanas nolūkiem veidotu video, kurā tiek stāstīs par slikto demokrātijas stāvokli Ungārijā. Taču tas, iespējams, nav bijis vienīgais iemesls. Daļa ekspertu norādīja, ka Ungārija izmantoja Zviedrijas uzņemšanu NATO lai panāktu, ka Eiropas Savienība (ES) atbloķē valstij paredzētos līdzekļus miljardiem eiro apmērā.
Vēl daļa norādīja uz Orbāna ciešajām saitēm ar Turcijas un Krievijas līderiem. Turcija ilgstoši iebilda pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē, norādot, ka Stokholma pārāk iecietīgi izturas pret kurdiem, ko Turcija uzskata par teroristiskas organizācijas pārstāvjiem.
Iespējams, izšķirīgo lomu nospēlēja Ungārijas premjera Orbāna un Zviedrijas premjera Kristersona pagājušās piektdienas tikšanās. Tiklīdz kā kļuva skaidrs, ka, parlamentam atgriežoties uz pirmo sēdi pēc brīvdienām, tā darba kārtībā būs arī šis jautājums, Kristersons lēma apmeklēt Budapeštu.
Un šī tikšanās nesa augļus – abas valstis noslēdza militāru vienošanos, kas paredz vēl četru zviedru iznīcinātāju pārdošanu Ungārijai. Skaidrs signāls aizvien ciešākai sadarbībai starp valstīm. Pēc šīs tikšanās valstu pārstāvji par balsojuma iznākumu jau runāja kā par pašsaprotamu.
"Mums ir izdevies noskaidrot mūsu abpusēji labos nodomus," Orbāns sacīja žurnālistiem pēc tam, kad tika parakstīts līgums par četru Zviedrijā ražotu iznīcinātāju iegādi, paplašinot Ungārijas pašreizējo 14 iznīcinātāju JAS-39 flotili.
"Būt kopā NATO ar citu valsti nozīmē gatavību mirt otra dēļ. Un šādām spēcīgām attiecībām ir nepieciešami stabili pamati. Jo īpaši uzticība un savstarpēja cieņa.
Tāpēc tas prasīja attiecīgu sagatavošanos. Uzticības atjaunošanu, kas bijusi iedragāta. Tam bija vajadzīgs laiks," teica Orbāns.
Orbāna pārstāvētā partija "Fidesz", kuras valdošajai koalīcijai ar Kristīgo demokrātu tautas partiju (KDNP) ir divu trešdaļu vairākums parlamentā, jau bija norādījusi, ka atbalstīs Zviedrijas uzņemšanu NATO. To atbalsta arī visas opozīcijas partijas, izņemot galēji labējo "Mūsu tēvzeme".
Zviedrijas pievienošanās ASV vadītajai aliansei nozīmē gan būtiskas izmaiņas pašas valsts aizsardzībā, gan ģeopolitiskajā līdzsvarā reģionā.
Kāpēc Zviedrija tik ilgi nepievienojās NATO?
Pēc kādreizējā Francijas imperatora Napoleona Bonaparta kariem 19. gadsimta sākumā Zviedrija pieņēma oficiālu neitralitātes politiku. Vēlāk pēc Aukstā kara beigām neitralitātes politika pārtapa par militāro neiesaistīšanos.
Lai gan Zviedrija ir sūtījusi savus spēkus uz starptautiskām miera uzturēšanas misijām, tā vairāk nekā 200 gadus nav iesaistījusies karā.
Pēdējais konflikts, kurā tā piedalījās, bija 1814. gada Zviedrijas un Norvēģijas karš.
Neraugoties uz to, Zviedrija īstenoja aktīvu ārpolitiku, aizstāvot cilvēktiesības un esot lielākā palīdzības sniedzēja uz vienu iedzīvotāju. Dažkārt valsti pat dēvē par "humāno lielvaru".
Un, lai arī Zviedrija joprojām ir ārpus NATO, tā veidojusi arvien ciešākas saites ar aliansi, 1994. gadā pievienojoties programmai "Partnerattiecības mieram" un 1997. gadā – Eiroatlantiskās partnerības padomei, skaidroja ziņu aģentūra AFP.
Vienlaikus vairums zviedru ilgi iebilda pret valsts pilntiesīgu dalību aliansē, un Zviedrijas lielākajā politiskajā partijā – sociāldemokrātos – tā uzskatīta par zināmu tabu.
Bijušais sociāldemokrātu aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists 2021. gada rudenī pat paziņoja, ka viņš var "garantēt", ka nekad nepiedalīsies Zviedrijas iestāšanās NATO procesā.
Tikai dažus mēnešus vēlāk Krievijas uzsāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā izraisīja dramatiskas pārmaiņas gan sabiedriskās domas, gan politisko partiju vidū.
Zviedrijas parlaments ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par dalības pieteikšanu NATO.
Ko Zviedrija iegūst no iestāšanās NATO?
Ilgu laiku Zviedrijas politika noteica, ka valstij ir nepieciešama spēcīga armija, lai aizsargātu tās neitralitāti. Taču pēc Aukstā kara beigām Stokholma krasi samazināja aizsardzības izdevumus, pievēršoties miera uzturēšanas operācijām visā pasaulē.
Saskaņā ar valdības datiem 1990. gadā aizsardzības izdevumi veidoja 2,6% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz 2020. gadam tie samazinājās līdz 1,2%. 2022. gada martā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Zviedrija paziņoja, ka atkal palielinās izdevumus aizsardzībai, par mērķi izvirzot "pēc iespējas drīzāk" sasniegt tai novirzītus 2% no IKP.
Zviedrijas valdība 2023. gada beigās paziņoja, ka 2024. gadā militārie izdevumi pat pārsniegs iepriekš cerēto divu procentu atzīmi.
Zviedrijas armija var izvietot aptuveni 50 000 karavīru, no kuriem puse ir rezervisti. Tās gaisa spēkos ir vairāk nekā 90 valstī izstrādātu iznīcinātāju JAS-19 Gripen, un tai pieder Baltijas jūras kara flote, kurā ietilpst vairākas korvetes un zemūdenes.
Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons janvārī paziņoja, ka viņa valsts ir gatava nosūtīt savus karavīrus, lai pastiprinātu NATO spēkus Latvijā.
Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nozīmē arī to, ka Baltijas jūru ieskauj alianses dalībvalstis.
"Tas ir pēdējais NATO Ziemeļeiropas kartes "puzles gabaliņš", kas tagad "iekrīt" savā vietā," ziņu aģentūrai AFP sacīja Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras (FOI) analītiķis Roberts Dalsjo.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Aprīļa sākumā Somija kļuva par NATO alianses 31. dalībvalsti.
Savukārt Zviedrijas uzņemšanu kavēja Turcija un Ungārija, kas iebilst pret valsts īstenoto politiku.
Ungārijas valdībai nepatīk Zviedrijas kritika pret premjera Viktora Orbāna īstenoto politiku, savukārt Turcija apgalvoja, ka Zviedrija pārāk iecietīgi izturas pret kurdiem, ko Turcija uzskata par teroristiskas organizācijas pārstāvjiem.
Latvijas valdība ir atbalstījusi abu valstu pievienošanos aliansei.
