Krievijas okupētā Krima naktī uz piektdienu pieredzēja masveidīgu dronu uzbrukumu, bet ceturtdien Ukraina paziņoja, ka tās karavīriem speciālās operācijas laikā ir izdevies izsēsties pussalā. 

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas ir neitralizējušas visus 42 dronus, kas tika raidīti Krimas virzienā. Sevastopoles okupācijas varasiestādes ir paziņojušas, ka pilsētai ir mēģinājuši uzbrukt vairāki droni, taču neviens no tiem nav sasniedzis mērķi. Krimas iedzīvotāji pagājušajā naktī sociālajos tīklos ziņoja par spēcīgiem sprādzieniem. Izmantoto dronu skaita ziņā šis bija lielākais uzbrukums Krimai kopš pilna apmēra kara sākuma. Visticamāk, ka šo uzbrukumu sarīkoja Ukraina, taču Kijiva to tieši neatzīst. Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka piektdien televīzijas tiešraidē uz jautājumu, no kurienes dronus izšāva, atbildēja ar ironiju.

"No kurienes Krimā parādījās bezpilota lidaparāti – noteikti no debesīm. Un tas bija debesu sods," Humeņuka teica intervijā telekanālam "24 Kanal". 

Analītiķi uzskata, ka Ukrainas karoga pacelšana okupētajā Krimas pussalā bija vairāk simbolisks panākums Ukrainai, jo skaidrs, ka Krimas pilnīgai atbrīvošanai būtu nepieciešami daudz lielāki spēki. Taču tas arī apliecināja, ka Krievijas īstenotā Krimas aizsardzība nav necaursitama un tajā ir spraugas, kuras ukraiņi var izmantot, lai arī turpmāk īstenotu šādas diversijas operācijas.

Britu militārais analītiķis Šons Bells uzskata, ka notikušais var padarīt Krieviju nervozu un piespiest Maskavu pastiprināt Krimas aizsardzību. 

"Ja Krievija izvēlas pastiprināt Krimas aizsardzību, tad kur viņi ņems tam nepieciešamos spēkus? Viņiem tos nāksies pārsviest no citām okupētajām teritorijām Ukrainā. Bet tas rada iespēju Ukrainai. Ja Krima izskatīsies kaut mazliet neaizsargāta, tad tas būs dziļš trieciens Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam," Bells sacīja intervijā telekanālam "Sky News". 

Tikmēr ukraiņu militārais eksperts Valērijs Rjabihs uzskata, ka turpmākas Ukrainas militārās operācijas Krimā var samazināt Krievijas karaspēka pretestību frontē Hersonas un Zaporižjas apgabalos.

Arī Ukrainas amatpersonas ir apņēmības pilnas panākt Krimas atbrīvošanu. Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs pirms dažām dienām publiski atkārtoja, ka Krima ir Ukrainas sastāvdaļa, tāpēc Kijiva darīs visu, lai atgūtu kontroli pār pussalu. 

"Mēs to atbrīvosim. Visticamāk, tas notiks militārā ceļā, ja vien agresorvalsts līdz tam laikam nesapratīs, ka tai ir jāpamet mūsu teritorija. Mums nav citas iespējas. Jebkurš cits scenārijs attiecībā uz Krimu nozīmētu situācijas iekonservēšanu un kara nodošanu mūsu pēcnācējiem – bērniem un mazbērniem," sacīja Danilovs. 

Danilovs piebilda, ka Krima ir jāatbrīvo, jo pretējā gadījumā Krievija nenomierināsies un Ukrainas valsts pastāvēšana būs apdraudēta.

KONTEKSTS:

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma, kura rezultātā, pēc Maskavas sniegtās informācijas, vairākums nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Ukraina un gandrīz visas pasaules valstis joprojām uzskata Krimu par Ukrainas teritoriju.