Pirmdienas pēcpusdienā Ukrainas galvaspilsētā vienā no pilsētas pazemes autostāvvietām notika Kijivas Drošības forums, kurā tā dalībnieki tika iepazīstināti ar Atlantijas padomes ekspertu parakstītu aicinājumu ASV prezidentam Džo Baidenam. 

Vīlušies NATO Viļņas samitā, kur Kijiva vēl nesaņēma aicinājumu pievienoties aliansei, eksperti jau ļoti laicīgi aicina gatavoties NATO samitam Vašingtonā, kas notiks pēc deviņiem mēnešiem – nākamgad jūlijā, un darīt visu iespējamo, lai šajā samitā izskanētu uzaicinājums Ukrainai sākt sarunas par pievienošanos aliansei. 

Kā uzskata eksperti, Ukrainas pievienošanās NATO būtu visefektīvākais līdzeklis Krievijas agresijas turpmākai atturēšanai un labākais garants stabilai un drošai Eiropai ilgtermiņā.

Šo aicinājumu parakstījuši vairāk nekā 40 dažādu valstu drošības eksperti.

"Visi, kas ir parakstījušies, viņiem varbūt atsevišķos jautājumos ir viedokļu atšķirības, bet vienā ziņā viņi ir vienoti – ilgtermiņā dalība NATO ir vienīgā reālā drošības garantija Ukrainai, tāpēc Vašingtonas samitā būtu jāuzsākt iestāšanās process," sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

"Daži sabiedrotie uzskata, ka pozīcijai ir jābūt vienkāršai – Ukrainas iestāšanās NATO iespējama tikai tad, kad karš ir beidzies. Tā būtu ļoti vienkāršota pieeja, kas tikai mudinātu Krieviju turpināt konfliktu. Tas ir tas pats, kas piešķirt Krievijai pastāvīgās veto tiesības lēmumam par Ukrainas iestāšanos NATO," turpināja Veršbovs.

Drošības eksperti aicināja jau nākamgad Kijivai izteikt oficiālu uzaicinājumu sākt pievienošanās procesu aliansei, kas dotu nepārprotamu signālu Kijivai, ka tā aizstāv Rietumu vērtības un ir pelnījusi vietu aliansē. Šāds solis vienlaikus parādītu Maskavai, ka tās mēģinājumi pakļaut Ukrainu neizdosies.

Tāpat Kijivas Drošības forumā izskanēja aicinājums beidzot dot Ukrainai tādu militāro palīdzību, kas tai ļautu ne vien cīnīties pret iebrucēju no Krievijas, bet arī uzvarēt.

"Galvenā rekomendācija ir – mums ir jādod Ukrainai tas, kas tai ir nepieciešams uzvarai karā. Lai uzvarētu karā, nepieciešama pilnīga cita pieeja. Jauna pieeja, militāri nodrošinot Ukrainu ar visu to, kas tai ir vajadzīgs," sacīja kādreizējais ASV vēstnieks NATO Duglass Luts.

"Attiecībā uz ieroču piegādēm ir kvalitatīvas, kvantitatīvas un laika prasības. Un attiecībā uz visiem šiem trim kritērijiem mēs visu laiku neesam izpildījuši [prasīto] tādā apmērā, kas ir nepieciešams, lai uzvarētu karā. Es uzskatu, ka mēs dodam Ukrainai pietiekoši, lai tā nezaudētu, bet nepietiekoši – lai uzvarētu! Būtiski ir mainīt šo attieksmi un dot Ukrainai to, kas ir nepieciešams, lai uzvarētu," piebilda amatpersona.

Kā atzīmēja Luts – ir nepieciešama kardināla attieksmes maiņa atteicībā uz militāro palīdzību.

Tas nozīmē, ka Ukrainai ir jābūt iespējām militāri vērsties arī pret Krievijas militārajiem objektiem ne tikai okupētajā Ukrainas daļā, bet arī pašā Krievijā – lai būtu iespējams iznīcināt lidlaukus un militārās bāzes, no kurām tiek uzbrukts Ukrainai.

Līdzšinējais ASV un sabiedroto atbalsts Ukrainai ir ievērojams – kopš vispārējā Krievijas iebrukuma sākuma ASV Ukrainai sniegusi militāro un ekonomisko palīdzību aptuveni 76 miljardu dolāru apmērā, savukārt Eiropas valstis nodrošinājušas palīdzību aptuveni 97 miljardu dolāru apmērā. 

Drošības eksperti aplēsuši, ka ar šo atbalstu, cīnoties pret iebrucēju savā valstī, Ukraina jau šobrīd ir iznīcinājusi ap 50% no Krievijas konvencionālajām militārajām spējām un atbalstu Ukrainai var uzskatīt kā gudru ieguldījumu visu demokrātisko valstu drošībā. 

Taču ar to visu nepietiek – lai Ukraina varētu ne tikai cīnīties pretī, bet arī uzvarēt iebrucēju, nepieciešams atcelt aizliegumu NATO ieročus izmantot tikai Ukrainas  teritorijā, tāpat būtu ievērojami jāstiprina militārā palīdzība Ukrainai.

Ekspertu parakstītajā aicinājumā ASV prezidentam norādīts, ka ātrāku Ukrainas uzvaru kaujas laukā palīdzētu nodrošināt F-16, ATACMS raķešu sistēmas, kas nupat Ukrainai tiek piegādātas, papildu artilērija, artilērijas munīcija, artilērijas radari, tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības līdzekļi. 

Ukrainai vajadzīgsi arī vairāk bezpilota lidaparātu un jaunāko sistēmu, kas novērstu Krievijas armijas tehniskās iespējas traucēt dronu darbību. Ukrainai nepieciešami arī uzbrukuma helikopteri gan pretgaisa aizsardzībai, gan gaisa atbalstam kaujas uzbrukumos. 

Kā pirmdien drošības forumā uzsvēra Ukrainas Augstākās radas Eiropas Savienības integrācijas komitejas vadītāja Ivanna Klimpuša-Cincadze, tad cerības ir. Piemēram,  pirms diviem gadiem neviens pat iedomāties nevarēja, ka Ukraina pavisam drīz kļus par Eiropas Savienibas kandidātvalsti un šobrīd ir patiešām finiša taisnē, lai saņemtu uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas. 

Neviens pirms diviem gadiem to nevarēja iedomāties, taču tā tagad ir realitāte, pateicoties Krievijas vispārējam iebrukumam un ukraiņu vienotai cīņai par savu vietu Eiropas valstu saimē. 

Kā atzīmēja Augstākās radas pārstāve – visai valstij vienoti strādājot visos līmeņos, ir iespējams sasniegt savus mērķus.

Domnīcas "Atlantijas padome" eksperti jau pirms Kijivas drošības foruma šo aicinājumu ASV prezidentam nodeva ASV pārstāvjiem, kuri to vērtēja kā "ļoti ambiciozu".

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.