Austrijas diplomātiskā dienesta vadītājs arīdzan norādīja, ka gan Ukrainai, gan Bosnijai un Hercegovinai ir "jānostiprinās ES orbītā", lai pretotos Krievijas ietekmei. Pēc viņa teiktā, stabilitātes stiprināšana ir vienlīdz svarīga Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas reģionā.
Intervijā laikrakstam Šallenbergs norādīja, ka tā būtu "ģeostratēģiska katastrofa", ja Eiropas Komisija kā "zem palielināmā stikla vērotu Rietumbalkānu valstis, bet uz Ukrainu skatītos caur rozā brillēm".
Jautāts, vai Austrija apsver veto tiesību pielietojumu sarunu sākšanai ar Ukrainu par pievienošanos ES gadījumā, ja Bosnijai un Hercegovinai netiks dota zaļā gaisma sarunām, Šallenbergs sacīja, ka, viņaprāt, diskusijas "jau virzās pareizajā virzienā".
"Bet... neradīsim problēmu reģionā, kas ir gaidījis 20 gadus, un nedosim viņiem vēl vienu riņķi, kuram jālec cauri. Kā reiz teica [Albānijas premjerministrs] Edi Rama, ja es viņu pareizi citēju: "Vai mums ir jāsāk karš Balkānos, lai piesaistītu jūsu uzmanību?"," sacīja ārlietu ministrs.
Tāpat Austrijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka ES nevajadzētu pieļaut, ka Krievija un Ķīna palielina savu ietekmi Rietumbalkānu reģionā, tostarp īstenojot infrastruktūras projektus.
Šallenberga ieskatā šādi projekti būtu jāfinansē Briselei.
ES līderi decembra vidū paredzētajā samitā lems, vai oficiāli apstiprināt iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu un pārskatīs to progresu ceļā uz bloka paplašināšanos līdz 35 dalībvalstīm.
Eiropas Komisija (EK) šomēnes ieteica uzsākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu, bet pārrunas ar Bosniju ieteica sākt tikai tad, kad būs panākta šīs valsts atbilstība dalības kritērijiem.
Šallenbergs ir stingrs pakāpeniskas ES paplašināšanās atbalstītājs, saskaņā ar kuru kandidātvalstis tiek integrētas nozaru programmās un politikā pirms pilntiesīgas to dalības valstu blokā, vēstīja "Financial Times".
ES ir nepieciešama citāda pieeja nekā iepriekšējos paplašināšanās viļņos 2004., 2007. un 2013. gadā, kad jautājums bija binārs – iestāties vai izstāties, viņš teica.
Ja tiks saglabāta vecā pieeja, "Ukraina, visticamāk, nekad nekļūs par tās [Eiropas Savienības] daļu... zināmā mērā," teica Šallenbergs.
