Igaunijā kopumā pašlaik ir 14 vidusskolas, kurās vidusskolēnu skaits ir mazāks par 40, un 44 vidusskolas, kurās vidusskolēnu skaits ir zem simta. Turklāt Igaunijā aizvien mācības drīkst noritēt daļēji krievu valodā.
Igaunijas Izglītības ministrijā rēķina, ka ar esošo skolēnu skaitu pietiek tikai aptuveni 100 vidusskolām. Pašlaik Igaunijā tādu ir 158.
Salīdzināšanai – Latvijā, ieskaitot ģimnāzijas, privātās un neklātienes vidusskolas, ir 281 vidusskola. Tātad gandrīz divreiz vairāk.
Viedokļu sadursme starp vietējo kopienu un ministriju
Peipsi jeb latviskojot Peipusa vidusskola ir viena no Igaunijas mazajām skolām. Tā atrodas pašā Peipusa ezera krastā jeb aptuveni 47 minūšu brauciena ar automašīnu attālumā no Tartu. Pašlaik vidusskolas posmā šeit mācās tikai 22 skolēni, un Peipusa vidusskola ir starp tām skolām, ko jau drīzumā varētu skart reorganizācija.
"Ir ļoti liela viedokļu sadursme starp vietējo kopienu un ministriju. Mēs pašlaik tiešām nezinām, kādu vienošanos viņi panāks. Skolotāji, protams, grib, lai vidusskolu neslēgtu ciet," atzina Peipsi vidusskolas direktore Rīna Kolmeistere.
Ministrija, kas virza reformu, iepriekš pauda pārliecību, ka šī ir skola, par kuras reorganizēšanu diskusiju nebūs. Burtiski vienas nakts laikā pirms "Panorāmas" vizītes pašvaldība, kurā dzīvo ap 1000 iedzīvotāju, pateikusi, ka tā neko neslēgs.
"Protams, nē. Pašlaik runā tieši par vidusskolas posma slēgšanu, bet es domāju, ka mūsu pašvaldībā mēs nevaram slēgt nevienu no skolām, jo šeit mācās daudz krievu valodā runājošo skolēnu, un skolās, kurās mācās tikai igauņu valodā, viņi nevarētu tikt līdzi mācību procesam. Viss paliks tā, kā ir tagad," apliecināja Mustvē pašvaldības mērs Indreks Kullams.
Tikmēr skolas direktore rāda, ka skolas ēka ir novecojusi, remonts ir dārgs, un tam naudas nav. Labākie skolēni pēc pamatskolas beigšanas aizbrauc.
"Nākamgad 10. klasē, visticamāk, mācības uzsāks tikai divi skolēni. Tāpēc es domāju, ka vidusskolas posms izzudīs pats, dabiskā ceļā,"
atzina Kolmeistere.
Pārmaiņas esot nepieciešamas
Savukārt Avinurmes vidusskola atrodas nedaudz tuvāk Igaunijas ziemeļiem. Te pirms vairākiem gadiem veikts remonts, ēka liela, bet bērnu gan maz.
Avinurmes vidusskolā, kas ir stundas brauciena attālumā no Tartu, mācās 39 skolēni vidusskolās posmā. Direktors teic, nupat viens skolēns ir nācis klāt, līdz ar to ir 40 vidusskolēnu. Kopumā šajā pašvaldībā ir divas vidusskolas, kurās abās, ministrijas ieskatā, skolēnu skaits vidusskolas posmā ir pārāk mazs.
"Vietējā sabiedrība negrib slēgt vidusskolas posmu, jo mūsu jaunieši aizbrauks prom un skolotājiem nebūs darba," sacīja Avinurmes vidusskolas direktors Aimars Aruls.
Angļu valodas skolotāja Kristi Lebu ir Avinurmes vidusskolas absolvente. Pēc pamatskolas viņa aizbrauca mācīties uz Tartu, tur arī pabeidza universitāti. Avinurmē atgriezās, kad pašai piedzima bērni, un tagad strādā šeit. Viņa atgādināja, ka pirms mēneša Igaunijā skolotāji rīkoja streiku, pieprasot lielākas algas, un tāpēc arī viņa saprot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Tās, starp citu, atbalsta arī pedagogu arodbiedrība.
"Manuprāt, pārmaiņas vajag. Tas nav saprātīgi – uzturēt pustukšas skolas un klases, kurās ir tikai divi vai trīs skolēni. Es personīgi esošajā situācijā nejūtos ērti," atzina Lebu.
Bieži "Panorāmā" esam rādījuši Igaunijas izglītības sistēmas spožo pusi. Proti, igauņu skolēni starptautiskajā PISA pētījumā visās kompetencēs ir desmit labāko valstu vidū un paši uzskata, ka tas ir dažādu reformu nopelns. Pirms vairākiem gadiem valsts savā pārziņā pārņēma ģimnāzijas, kurās mācās un strādā paši labākie. Tagad igauņi paziņojuši, ka jāoptimizē pašvaldību vidusskolu tīkls, uzsverot, ka līdz 9. klasei skolēni drīkstēs turpināt mācīties tuvāk dzīvesvietai. Un Avinurmes vidusskolas direktors to visu saprot.
"Mūsu studentiem ir mazākas iespējas sasniegt vairāk, piemēram, viņiem nav tādu ekskursiju kā pilsētās, nav arī konkurences," turpināja Aruls.
Igaunijas ministrija: Par visu svarīgāka – izglītības kvalitāte
Gala lēmums gan būs pašvaldību rokās. Datu analīze rāda, ka tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā ārkārtīgi trūkšot kā skolotāju, tā bērnu vidusskolēnu vecumā. Tomēr svarīgāka par cipariem un finansēm ir izglītības kvalitāte.
"Ir jāsaprot, ka vidusskolu mērķis ir sagatavot skolēnus universitātei, un tas nozīmē, ka vidusskolā skolēniem ir jāapgūst tādas prasmes kā, piemēram, darbs komandā, projektu darbs, un, mūsuprāt, ir visai grūti to attīstīt, kad klasē ir tik maz skolēnu," norādīja Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Henrijs Kattago.
Saprotot, ka viegli nebūs, ministrija sola, ka pārmaiņas nenotiks ātri un nebūs uzspiestas, runāšot individuāli ar katru pašvaldību.
"Vietējām kopienām ir tendence uz šo raudzīties vairāk emocionāli, mazāk racionāli. Mūsu pozīcija ir tāda, ka pašvaldībām ir jāsaprot, ka izglītības kvalitāte ir svarīgāka par to, kur fiziski atrodas skola," paskaidroja Kattago.
