Eksperts paudis viedokli, ka starp lielajām dalībvalstīm jau ir panākta vienošanās par Nīderlandes premjerministra Marka Rutes apstiprināšanu par alianses ģenerālsekretāru.
"Skatoties uz notikumu attīstību, man šķiet, ka lielās NATO dalībvalstis – ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija – savā starpā ir lielā mērā vienojušās par Rutes kandidatūru," trešdien raidījumā Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portālā teica Kanniks.
Atliek tikai noskaidrot, vai pārējās dalībvalstis atbalstīs šo piedāvājumu, sacīja Kanniks, piebilstot, ka viņš dzirdējis baumas par Ungārijas plāniem bloķēt Rutes kandidatūru.
"Cik man zināms, Igaunijas valdība nav nolēmusi noteikt veto Rutes kandidatūrai. Šķiet, ka viņam ir vislabākās izredzes," norādīja Starptautiskā aizsardzības un drošības centra direktors.
Kanniks sacīja, ka viņš neuzskata, ka skandāls par Kallasas vīram daļēji piederējušā uzņēmuma veiktajiem autopārvadājumiem uz un no Krievijas būs izšķirošais faktors.
"Esmu pārliecināts, ka tas nenāk par labu, bet domāju, ka tas nebūs izšķiroši," viņš teica. Drošības eksperts uzskata, ka apsvērumi, izvēloties nākamo alianses vadītāju, būs daudz plašāki.
"Nedomāju, ka iepriekš minētās lielās NATO dalībvalstis šobrīd ir gatavas NATO ģenerālsekretāram no Baltijas valstīm. Šāds solis tiktu uzskatīts par pārāk problemātisku, pārāk riskantu saistībā ar attiecībām ar Krieviju," viņš turpināja.
"Skatoties uz to, cik piesardzīgi ASV izturas pret jebkāda veida eskalāciju, uzskatu – Kaju Kallasu nekad neiecels par NATO vadītāju neatkarīgi no viņas "austrumu transporta" jautājuma," teica Kanniks.
Runājot par to, kāpēc dalībvalstis varētu iebilst pret Kallasu, centra direktors norādīja, ka pastāv bažas, ka viņa īstenos savas valsts plānus.
"Domāju, ka Vašingtonā, Berlīnē un Parīzē varētu valdīt šāds viedoklis. Ka viņa nespēs pietiekami pietuvināties NATO vidējam līmenim," sacīja Kanniks.
"Rute nebūtu slikts ģenerālsekretārs. Otrkārt, mums jāatceras, ka NATO politiku neveido tās ģenerālsekretārs. Viņu uzdevums ir rast vienprātību starp dalībvalstīm. Tas ir galvenais šā amata uzdevums. NATO politiku veido tās dalībvalstis, un, ja kāda NATO dalībvalsts atsakās kaut ko darīt, ģenerālsekretāram nav iespēju no tā izvairīties," teica eksperts.
Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaras šajā postenī beigsies 2024. gada 1. oktobrī.
Interesi par iespēju pretendēt uz šo amatu pauduši ne tikai Kallasa un Rute, bet arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
